Jaunākie ziņojumi liecina, ka ES ir pārspējusi globālo tendenci pastāvīgi palielināt emisiju apjomu, taču joprojām nespēj sasniegt savus mērķus klimata jomā.
ES klimata komisārs, gatavojoties nākamajā mēnesī Azerbaidžānā paredzētajam nozīmīgajam ANO samitam par klimata jautājumiem, ir uzsvēris, ka emisiju straujais samazinājums visā blokā ir pierādījums tam, ka klimata pasākumi nav nesavienojami ar ekonomikas izaugsmi.
“Drīzumā dodoties uz COP29, mēs vēlreiz apliecinām saviem starptautiskajiem partneriem, ka ir iespējams vienlaikus veikt pasākumus klimata jomā un ieguldīt mūsu ekonomikas izaugsmē,” teica Vopke Hokstra, kad Eiropas Komisija publicēja ES ikgadējo ziņojumu par klimata pārmaiņu progresu 2024. gadā.
Galvenais rādītājs bija siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 8,3 %, kas ir kritums, kāds nav pieredzēts kopš anomālijas 2020. gadā, kad pandēmiju bloķēšana apvienojumā ar maigiem laikapstākļiem samazināja oglekļa emisiju par 9,8 %, kam sekoja strauja atkopšanās.
Lai gan emisijas Eiropā šobrīd ir par 37 % mazākas nekā bāzes gadā 1990. gadā, Eiropas Savienībai vēl ir tālu līdz 2030. gada mērķim – neto samazinājumam vismaz par 55 %.
Šis samazinājums, kas balstīts uz provizoriskiem valstu valdību datiem, ES ikgadējo oglekļa dioksīda emisiju apjomu, kas izteikts CO2 ekvivalentā, samazina līdz tikai 6 % no pasaules kopējā 53 miljardu tonnu apjoma gadā – tas ir rekordliels skaitlis, kas ir par 1,9 % lielāks nekā 2022. gadā visā pasaulē.
“Diemžēl ziņojums arī parāda, ka mūsu darbs ir jāturpina gan pašu mājās, gan ārvalstīs, jo mēs redzam, kādu kaitējumu klimata pārmaiņas nodara mūsu iedzīvotājiem,” piebilda Hokstra, kurš vadīs ES sarunu grupu Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku, kur 11. novembrī tiks atklāta COP29 konference.
Emisiju samazinājums dažādās nozarēs ir sadalīts ļoti nevienmērīgi. Elektrostacijās un rūpnīcās, kurām jāmaksā par katru emitēto CO2 tonnu saskaņā ar ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, CO2 ekvivalents kopš tās stāšanās spēkā 2005. gadā ir samazinājies par vairāk nekā 47 %.
Ar ēkām, lauksaimniecību, iekšzemes transportu, mazo rūpniecību un atkritumiem saistītās emisijas 2023. gadā samazinājās par salīdzinoši pieticīgiem 2 %. Lielākais pieaugums bija vērojams aviācijā, kur emisijas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 9,5 %.
Eiropas Vides aģentūra (EVA), šodien paralēli publicējot ziņojumu “Tendences un prognozes”, lēš, ka oglekļa dioksīda emisijas Eiropā samazinās galvenokārt tāpēc, ka ievērojami samazinās ogļu dedzināšana, vienlaikus turpinot izmantot atjaunojamos enerģijas avotus, piemēram, vēja un saules enerģiju, un kopumā samazinoties enerģijas pieprasījumam.
EVA līdzsvaroja Hokstra optimistisko toni ar brīdinājumu par acīmredzamo ES valdību apņēmības trūkumu vēl vairāk samazināt emisijas saskaņā ar ilgtermiņa mērķiem.
Pašreizējie klimata rīcības pasākumi līdz 2030. gadam ļautu samazināt emisijas tikai par 43 %, un pat papildu prognozes, ko iesniegušas 22 dalībvalstis, liecina, ka kopējais samazinājums būs tikai 49 %, un tas ir balstīts uz “plānotajiem, bet vēl neuzsāktajiem pasākumiem”.
EVA izpilddirektore Leena Ylä-Mononen teica, ka nākamajā ceturtdaļgadsimtā būs vajadzīga “visaptveroša rīcība visās nozarēs”, lai sasniegtu ES galīgo un juridiski saistošo mērķi – nulles emisijas.
“Kā liecina mūsu nesen veiktais Eiropas klimata pārmaiņu riska novērtējums, klimata pārmaiņu ietekme kļūst aizvien jūtamāka,” teica Jūla-Mononena. “Tāpēc mums nav citas izvēles, kā vien stiprināt mūsu noturību pret klimata pārmaiņām un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.”