ASV pastiprina sankcijas pret Krievijas naftu: Akcijas krīt, bet jēlnaftas cenas pieaug

Baidena administrācija piektdien atklāja plašas sankcijas, kas vērstas pret Krievijas naftas nozari, satricinot globālos enerģijas tirgus un padziļinot Maskavas ekonomisko izolāciju tikai desmit dienas pirms Donalda Trampa atkārtotas stāšanās Baltā nama prezidenta amatā.

ASV Finanšu ministrija paziņojumā presei nāca klajā ar virkni jaunu pasākumu, lai ierobežotu Krievijas naftas ieņēmumus, kas ir būtisks tās militāro centienu Ukrainā finansēšanas avots.

Sankciju, kas vērstas uz lielākajiem naftas uzņēmumiem Gazprom Neft un Surgutneftegas, necaurspīdīgiem naftas tirgotājiem un 183 ēnu flotes kuģiem, mērķis ir ierobežot Krievijas enerģijas eksportu un ierobežot tās piekļuvi pasaules tirgiem.

Ko paredz jaunās sankcijas pret Krieviju

Ar jaunajām sankcijām tiek pastiprināti centieni atslēgt Krieviju no vienas no tās ienesīgākajām nozarēm. ASV finanšu ministre Džaneta Jellena sacīja, ka šie pasākumi “balstās uz 2022. gadā uzsākto G7+ cenu ierobežošanas stratēģiju”, pastiprinot ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībai un finanšu atvieglojumiem.

Papildus tam, ka sankcijas ir vērstas pret naftas ražotājiem un tirgotājiem, tās ietver arī aizliegumu ASV naftas pakalpojumu sniedzējiem atbalstīt Krievijas naftas ieguvi un ražošanu, kas stāsies spēkā 2025. gada februāra beigās.

Šī sankciju režīma paplašināšana uzsver Baidena administrācijas apņemšanos mazināt Maskavas iespējas finansēt tās “brutālo un nelikumīgo karu pret Ukrainu”.

Sankcijas ir saskaņotas ar Apvienotās Karalistes koordinētu rīcību, kas līdzīgus pasākumus piemēroja Gazprom Neft un Surgutneftegas.

Jauno pasākumu mērķis ir arī ietekmēt Krievijas pieaugošo atkarību no augsta riska kuģošanas prakses, piemēram, ēnu flotēm un necaurspīdīgiem tirgotājiem, lai uzturētu naftas eksportu.

“Ar šodienas pasākumiem tiek noteiktas sankcijas arī bezprecedenta lielam skaitam naftas pārvadāšanas kuģu, no kuriem daudzi ir daļa no “ēnu flotes”, necaurspīdīgiem Krievijas naftas tirgotājiem, Krievijā bāzētiem naftas ieguves pakalpojumu sniedzējiem un Krievijas enerģētikas amatpersonām,” paziņoja ASV Valsts kase.

Tirgi reaģē: Naftas cenas strauji pieaug, akciju cenas krītas

Naftas tirgi ātri reaģēja uz sankcijām. West Texas Intermediate (WTI) jēlnaftas cena pieauga par 3,5 % – līdz 77 ASV dolāriem par barelu, kas bija spēcīgākā sesija pēdējo trīs mēnešu laikā, savukārt Brent jēlnaftas cena Eiropas tirdzniecības beigās pieauga par 2,9 % – līdz 79 ASV dolāriem.

Investori, šķiet, uzskata, ka sankcijas varētu vēl vairāk sašaurināt globālo piedāvājumu, jo īpaši tāpēc, ka Krievijas atkarība no ēnu kuģu flotes, kas ļauj izvairīties no ierobežojumiem, kļūst arvien nedrošāka.

Tikmēr Eiropas akciju biržās bija vērojama sarkanā krāsā vērsta lejupslīde. Euro STOXX 50 samazinājās par 0,9 %, un plašākais Euro STOXX 600 samazinājās par 0,6 %, turklāt lielākie enerģētikas uzņēmumi, piemēram, E.ON, Iberdrola un EDP, piedzīvoja zaudējumus, kas pārsniedza 4 %. Spānijas indekss IBEX 35 cieta vissmagāko triecienu, samazinoties par 1,4 %.

Valūtas tirgos ASV dolārs turpināja dominēt. Eiro kurss noslīdēja par 0,5 % līdz 1,0250 ASV dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 2022. gada oktobra, savukārt Lielbritānijas mārciņas kurss samazinājās par 0,6 % līdz 1,2220 ASV dolāriem, kas ir vājākais kopš 2023. gada novembra.

Dolāra stiprumu veicināja negaidīti spēcīgie ASV nodarbinātības dati. Decembra nelauksaimniecībā nodarbināto darba samaksas pārskats atklāja 256 000 jaunu darbvietu, ievērojami pārsniedzot prognozes par 160 000 darbvietu un uzrādot lielāko pieaugumu kopš 2024. gada marta.