Fukušimas AES notekūdeņi ir problēma, kas nepazudīs.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) kodolenerģijas uzraudzības iestāde oficiāli apstiprinājusi Japānas plānu no Fukušimas kodolkatastrofas attīrītu radioaktīvo ūdeni novadīt Klusajā okeānā.
Lai gan dažādas aģentūras un daži eksperti ir atzinuši plānu par drošu, ideja par piesārņota ūdens izgāšanu jūrā nebūt nav pieņemama visiem.
Otrdien, 4.jūlijā, izvērtējos Japānas premjerministra Fumio Kišidas iesniegto ziņojumu, ANO Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA) secināja, ka plāni ielaist jūrā Fukušimas Daiči atomelektrostacijā uzglabāto attīrīto ūdeni ir droši.
Šogad aprit 12 gadi kopš Fukušimas kodolkatastrofas, kas ir lielākā kodolkatastrofa kopš Černobiļas 1986. gadā. Tā sākās 2011. gada 11. martā, kad Japānas austrumu krastu skāra 9,0 magnitūdu spēcīga zemestrīce. Zemestrīces izraisīja 15 metrus (50 pēdas) garu cunami, kas nogalināja vairāk nekā 18 000 cilvēku Japānas ziemeļaustrumu piekrastē un ar spēcīgu ūdens vilni skāra Fukušimas Daiči atomelektrostaciju, saraujot tās elektroapgādes un dzesēšanas sistēmas. Tas izraisīja trīs tās reaktoru sabrukšanu, kas atmosfērā nosūtīja ievērojamu daudzumu radiācijas.
Dilemma par to, ko darīt ar Fukušimas katastrofas notekūdeņiem, ir pastāvējusi gadiem ilgi. Notiekošās tīrīšanas ietvaros tika uzbūvētas aptuveni 1000 specializētas tvertnes, lai uzglabātu milzīgos ūdens daudzumus, kas ieplūda no cunami viļņa vai tika izmantoti izkusušo reaktoru dzesēšanai.
Kopumā objektā uzkrājušies vairāk nekā 1,3 miljoni tonnu attīrīto notekūdeņu. Liela daļa ūdens ir apstrādāta, atdalot bīstamos radioaktīvos nuklīdus, lai gan tas joprojām ir nedaudz radioaktīvs tritija klātbūtnes dēļ, kas ir salīdzinoši nekaitīgs ūdeņraža izotops, kuru ir grūti atdalīt no ūdens.
Pēc daudzām debatēm IAEA ir pārskatījusi problēmu un beidzot secinājusi, ka attīrīto notekūdeņu nolaišana jūrā ir droša.
“Pamatojoties uz savu visaptverošo novērtējumu, IAEA ir secinājusi, ka Japānas pieeja un darbības attiecībā uz ALPS attīrīta ūdens novadīšanu atbilst attiecīgajiem starptautiskajiem drošības standartiem,” ziņojuma sākumā sacīja IAEA ģenerāldirektors Rafaels Mariano Grosi.
“Turklāt IAEA atzīmē, ka kontrolēta, pakāpeniska attīrīta ūdens noplūde jūrā, kā pašlaik plāno un novērtē TEPCO, radītu nenozīmīgu radioloģisko ietekmi uz cilvēkiem un vidi,” piebilda Grosi.
Neskatoties uz daudziem ekspertu apliecinājumiem, plāns ir izraisījis ļoti pretrunīgas reakcijas dažu vides grupu, vietējo iedzīvotāju un starptautiskās sabiedrības vidū.
Divas Japānas ievērojamākās kaimiņvalstis, Ķīna un Dienvidkoreja, ir ļoti kritiskas pret šo plānu, savukārt Greenpeace apsūdzēja atomelektrostacijas īpašnieku par “Klusā okeāna izmantošanu kā izgāztuvi”.
Tomēr, neskatoties uz šīm atrunām, tagad šķiet gandrīz droši, ka plāns tiks īstenots.