Devos uz virtuvi, apsēdos uzpīpēt, prātodams, ko gan mans sapnis varētu nozīmēt, un kāpēc es par to sapņoju. Sākumā es nolēmu, ka tas ir parasts murgs, bet pēkšņi man ienāca prātā kāda doma. Lai to pārbaudītu, es sēdos mašīnā un atkal devos uz vasarnīcu.
Tur es paņēmu lāpstu un vēlreiz sāku rakt bedri tajā pašā vietā, kur iepriekš. Kā izrādījās, intuīcija mani nepievīla–izrokot zemi vēl 30 centimetru dziļumā, es uzgāju mazu skeletiņu, kas acīmredzami piederējis bērnam.
Es nezinu, kas tur bija noticis un kāpēc es redzēju šo sapni. Es zinu tikai to, ka pārsteigumu sievai un dēlam man neizdevās sagādāt. Ar sievu par notikušo neesmu runājis.
Lasi vēl: Ja ģimenē dzimst tikai meitenes vai tikai puikas. Vai tiešām tā ir ģenētiska nosliece?
Es vairs pat iedomāties nespēju, ka mēs kādreiz dzīvosim šajā vasarnīcā. Kopš brīža, kad uzgāju briesmīgo atradumu, mājiņa atrodas tādā stāvoklī, kādā es to atstāju. Varbūt kādreiz es varēšu atrisināt tās noslēpumu, bet pagaidām man nav ne laika, ne vēlmes to darīt.
Avots: