Parasti mēs gaļai uzlejam aukstu ūdeni, un, sagaidot, kad tas vārīties, tūlīt pat sākam ņemt nost putas. Putas buljona virspusē ir nekas cits, kā… uzvārījušās olbaltumvielas.
Silšanas procesā izšķīdušās olbaltumvielas un minerālsāļi nonāk ūdenī, bet, kad gaļa tiek ievietota jau vārošā ūdenī, šīs vielas paliek gaļā.
Ja jūs vārāt gaļu, un jums nav vajadzīgs gaļas buljons, tad lieciet gaļu jau vārošā ūdenī, bet, lai iegūtu labu buljonu, gaļas vārīšanu sāciet, ievietojot to aukstā ūdenī. Nesteidzieties noņemt putas – tās ir vērtīgas, un nepieciešamas buljonam. Starp citu, lai putas jūs neizaicinātu, ielieciet katliņā arī sīpola galviņu – olbaltumvielas mazināsies, un putas vairs neveidosies.
Tāpat ir jāpievērš uzmanība tam, ka putas var būt baltas (par šo gadījumu runājām iepriekš) un tumšas. Tumšās putas ir asinis, un tas, vai ņemsiet nost tumšās putas, ir jāizlemj jums.
Un vēl dažas viltības, lai pagatavotu zupu:
- Ja jūs nejauši esat buljonu pārsālījuši, tad ieberiet tajā saujiņu rīsu, kas ietīti marlē.
- Ir jāatceras, ka, ja gaļu vāra uz lielas uguns – tā būs garšīgāka par buljonu, bet, ja uz mazas uguns – tad buljons sanāks garšīgāks.
- Zupu Rosoļņiks var vārīt gan ar gaļas, gan zivs, gan pat sēņu buljoniem.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu