Stāsts par Sjūzenu Kalahu, kas liks aizdomāties par to, ka no veselā saprāta līdz pilnīgai plānprātībai ir pavisam maza robeža! Šis stāsts daudziem var atgādināt, kādu šausmu cienīgu filmu, tomēr tas viss tika pieredzēts dzīvē!
Kad Sjūzenai bija 24 gadi, viņai bija spilgta karjera žurnālistikā, lielisks darbs, kā arī ļoti laimīgas attiecības, tomēr tas viss vienā dienā sabruka. Viņa lēnītem sāka zaudēt kontroli pār savām emocijām, smiekli nomainīja dusmas un otrādāk, noskaņojums mainījās regulāri. Viņai bija grūtības arī gulēt, viņa saviem ģīmenes locekļiem lika pārbaudīt gultu vai tajā nav kukaiņi.
Daudzi draugi no viņas sāka novērsties un pavisam drīz viņa tika nogādāta Slim**cā ar spēcīgiem krampjiem. Viņas stāvoklis Slim**cā neuzlabojās, pēc visiem pierakstiem atklājās, ka viņa ir centusies par bēgt un uzbrukusi māsiņām, tomēr viņas ārstēšanu uzņēmās drosmīgais ārsts Sohils Nadžars.
Viņš meitenei nelika veikt dažādus testus un analīzes, viņš palūdza viņai uzzīmēt vienkāršu pulksetni. Viņa uzzīmēja pulksteni, kur visi tā cipari atradās labajā malā un tas bija visa atslēga! Izrādījās, ka sievietei bija anti NMDA receptorais encefalīts.
Ja ārsts nebūtu laicīgi noteicis šo diognozi, sieviete visticamāk ieslīgtu komā. Par laimi viņa aptuveni mēneša laikā tika veiksmīgi atveseļota, jo ārsts zināja, kas lietas labā jādara. Rezultātā tika izdota pat grāmata : “Smadzenes ugunī”