Kad jūs atceraties, ko jums stāstīja jūsu partneris, jūs sāk pārņemt šaubas. Jums nav nekāda pamatota iemesla neuzticēties partnera vārdiem vai rīcībai, bet jūsu zemapziņā pastāvīgi sēž šis diskomforts – it kā kaut kas nav kārtībā. To var saukt par intuīciju: kad jūs nespējat pamatoti atrast neatbilstības, bet jau esat pamanījuši dīvainus momentus.
Partneris kļūst ļoti dusmīgs par vismazākajām jūsu šaubām par viņa vārdiem. Patoloģiskie meļi mēdz dzīvot pašu radītā fantāziju pasaulē. Viņu izdomātie stāsti tiek uztverti kā realitāte, tāpēc, kad jūs viņiem norādāt uz meliem, jūs sagraujat viņu pasauli un pašapziņu. Tas viņiem ir sāpīgi, tāpēc meļi reaģē agresīvi, enerģiski noliedzot jebkādas neatbilstības un noveļot vainu uz jums.
Partneris nekad neatvainojas par savām kļūdām, viņam nerūp jūsu garīgās ciešanas.
Ja jūs skaidri norādāt, ka partnera vārdi vai rīcība jums sagādā emocionālas sāpes, patoloģiskais melis vienmēr reaģē bezkaislīgi: viņš neatzīst savu vainu un parasti ignorē jūsu emocionālo reakciju.