Veicot paternitātes testu vīrietis atklājis, ka nav sava dēla bioloģiskais tēvs

“Varat iedomāties, ka vecāki bija diezgan neapmierināti. Viņi domāja, ka klīnikā izmantota cita cilvēka sperma,” pastāstīja Stendfordas Universitātes ģenētiķis Dr. Berijs Stars.

Pēc sazināšanās ar advokātiem, kas palīdzēja risināt šo problēmu, tēvs atkārtoti veica paternitātes testu – šoreiz izmantojot vaigu šūnas. Rezultāti atkal bija negatīvi.

Tad pāris vērsās pie klīnikas, bet saņēma atbildi, ka šim vīrietim vienkārši jābūt tēvam, jo viņš bijis vienīgais eiropiešu izcelsmes pārstāvis, kas konkrētajā dienā iesniedzis spermas paraugu, un arī bērns viņam līdzinājies. Tad viņi vērsās pie Berija Stara, kurš ieteica veikt ģenētiskās izcelsmes testu.

Rezultāti bija šokējoši: vīrietis patiesībā bija zēna onkulis

Tajā brīdī Stars saprata, ar ko viņi saskārušies. Viņš stāsta, ka “himēras” gadījumi ir ļoti reti, taču ir sastopami.

Diagnoze nozīmēja to, ka vīrietim ir divi atšķirīgi DNS – viens, kas tika iegūts no siekalām, un otrs – no spermas. Tātad, būtībā, viņš bija sava dēla onkulis. Vēl viena tipiska “Himēras” pazīme bija tā, ka uz vīrieša ķermeņa bija joslas ar atšķirīgu ādas krāsu.

Lai arī šis ir pirmais gadījums, kad šis stāvoklis ietekmē paternitātes testa rezultātus, ir zināmi citi piemēri, kur “himēras” gēnu dēļ sievietēm uzrādīti negatīvi maternitātes testa rezultāti.

2002.gadā Kārena Kīgena no Bostonas atklāja, ka nav savu bērnu māte. Viņai un bērniem tika veikti donora atbilstības testi, jo Kārenai bija vajadzīga nieru transplantācijas operācija.

Tika atklāts, ka viņas olnīcās un asins šūnās ir atšķirīgi gēni, un  divu dēlu māte patiesībā ir viņas “dvīņu māsa”.

2006.gadā kāda Lidija Fērčailda no Vašingtonas arī atklāja, ka nav savu bērnu māte. Pēc šķiršanās ar bērnu tēvu, viņa veica testus, lai varētu saņemt pabalstus.

Lasi vēl: Šis ārkārtīgi talantīgais tetovēšanas mākslinieks rada neticami reālistiskus portretus

Viņai gandrīz atņēma bērnu aprūpes tiesības, bet plašākos izmeklējumos tika atklāts, ka viņa ir “himēra”, un tādējādi ir dvīņu māsa pati sev.

Patieso šādu “himēru” skaitu ir grūti noteikt, jo sekundārie gēni ir tikai konkrētos orgānos.

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru