Turcijas tūristi dodas uz Grieķiju, jo inflācija padara ceļošanu Turcijā pārāk dārgu.
Pēdējos mēnešos inflācija Turcijā ir strauji pieaugusi, maijā sasniedzot 75,4 %, un to galvenokārt izraisīja viesnīcu, kafejnīcu un restorānu cenu pieaugums.
“Patiesībā šī problēma sākās pagājušajā gadā, kad Turcijas valdība veica pasākumus, lai ierobežotu ārvalstu valūtu,” Euronews Travel stāsta Turcijas Tūrisma aģentūru asociācijas (TÜRSAB) Izmiras reģionālās pārstāvniecības valdes priekšsēdētājs Kıvanç Meriç.
“Tas ir novedis pie Turcijas liras pārvērtēšanas šajā inflācijas vidē,” viņš skaidro.
“Tāpēc vietējā tirgū mūsu iedzīvotājiem ir iespēja doties uz ārzemēm par zemākām izmaksām. Savukārt vietējā tirgū viesnīcu cenas joprojām ir augstas.”
Viesnīcu īpašnieki “nepaaugstina cenas, lai gūtu lielāku peļņu”, uzsver Meriç. “Gluži pretēji, mūsu cenas pieaug arī augsto izmaksu dēļ.”
Krīze ietekmē ne tikai vietējos ceļojumus Turcijā.
Lai gan Turcija ar savu pakalpojumu un viesnīcu kvalitāti ieņēma līderpozīcijas Eiropā, īpaši Vidusjūras baseinā, tā ir zaudējusi šīs pozīcijas cenu neizdevīguma dēļ.
Pēc Meriç teiktā, jūlijā un augustā Turcijas galvenajos kūrortos parasti nav iespējams atrast viesnīcas numuru.
Populārajos galamērķos Egejas jūras un Vidusjūras piekrastē aizņemtības līmenis parasti ir 90-95 %. Taču šogad šīm pašām viesnīcām paveicies, ja to aizņemtība ir 80 %.
Šīs viesnīcas nevar paļauties arī uz pussezonu. Daudzos Vidusjūras reģionos tūristi ierodas no maija līdz oktobrim, bet Turcijā šī sezona ir daudz īsāka.
“Turcijas tūrisma nozare pelna sezonā. Aprīlī, maijā, septembrī un oktobrī tā nesaņem peļņu,” saka Meriç. “Galvenais naudas pelnīšanas periods ir no jūnija vidus līdz septembra vidum. Šobrīd esam augusta sākumā, un mēs joprojām neesam sasnieguši vēlamo noslogotības līmeni.”
Viesnīcu izmaksas nav vienīgais, kas attur ceļotājus. Arī ieejas biļešu cenas uz arheoloģiskajiem objektiem, ko pārvalda Kultūras un tūrisma ministrija, ir strauji pieaugušas.
“Turcijā ieejas maksa arheoloģiskajās vietās tiek aprēķināta eiro,” skaidro Meriç. “Ja agrāk bija iespējams iekļūt senajā Efesas pilsētā par 15 eiro, tad tagad tas maksā 40 eiro.”
Rezultātā “kultūras ekskursijas iet bojā”. Kultūras ceļojumu klienti, īpaši ceļotāji no attālākiem reģioniem, ir sākuši dot priekšroku citām valstīm, piemēram, Ēģiptei.
Turki izvēlas ceļot uz Grieķiju un Balkānu valstīm, jo tur viesnīcas ir lētākas.
Grieķijas Samosa sala, kuru no Turcijas atdala tikai 1,6 km plats šaurums, ir īpaši populāra starp turku tūristiem. Ja pagājušajā gadā uz Samosu devās 35 000 līdz 40 000 cilvēku, tad šogad tiek gaidīts, ka uz salu dosies aptuveni 100 000 līdz 150 000 cilvēku.
Daļa no Grieķijas pievilcības Turcijas ceļotājiem ir jaunā vīzu sistēma, par kuru tika paziņots šā gada aprīlī.
Saskaņā ar to Turcijas pasu turētājiem uz nedēļu ir atvērtas 10 Grieķijas salas, un viņiem nav jāpiesakās pilnīgai piekļuvei ES Šengenas zonai.
Jaunā vīza, kas tiek izsniegta Grieķijas ostās, maksā 60 eiro vienam ceļotājam, un tajā ietilpst pases pārbaude un pirkstu nospiedumu noņemšana.