Ziņapmaiņas lietotne Telegram ir paziņojusi, ka tā nodos lietotāju IP adreses un tālruņa numurus iestādēm, kurām ir kratīšanas orderi vai citi pamatoti juridiski pieprasījumi.
Izmaiņām pakalpojuma noteikumos un privātuma politikā “vajadzētu atturēt noziedzniekus”, pirmdien Telegram paziņojumā norādīja izpilddirektors Pāvels Durovs.
“Lai gan 99,999 % Telegram lietotāju nav nekāda sakara ar noziedzību, 0,001 % lietotāju, kas iesaistīti nelikumīgās darbībās, rada sliktu visas platformas tēlu, apdraudot mūsu gandrīz miljarda lietotāju intereses,” viņš turpināja.
Šis paziņojums iezīmē būtisku pavērsienu attiecībā uz Durova, Krievijā dzimušo platformas līdzdibinātāju, kuru pagājušajā mēnesī Francijas iestādes aizturēja lidostā uz ziemeļiem no Parīzes.
Dažas dienas vēlāk prokurori viņu apsūdzēja par noziedzīgu darbību veicināšanu platformā. Viņam izvirzītās apsūdzības ietver līdzdalību bērnu ļaunprātīgas izmantošanas attēlu izplatīšanā un reibinošu vielu tirdzniecībā. Viņš tika arī apsūdzēts par nepakļaušanos tiesībaizsardzības iestāžu prasībām.
Durovs, kurš apsūdzības noliedza, drīz pēc aizturēšanas vērsās pret iestādēm, sakot, ka atbildības uzvešana viņam par trešo personu platformā izdarītajiem noziegumiem ir “pārsteidzoša” un “aplama”.
Kritiķi apgalvo, ka Telegram ir kļuvusi par dezinformācijas, bērnu izmantošanas un ar terorismu saistīta satura perēkli, daļēji pateicoties funkcijai, kas ļauj grupām pulcēt līdz 200 000 dalībnieku.
Savukārt Meta piederošais WhatsApp ierobežo grupu lielumu līdz 1000.
Pagājušajā mēnesī Telegram tika rūpīgi pārbaudīta par to, ka tajā tika izvietoti galēji labējie kanāli, kas veicināja vardarbību Anglijas pilsētās.
Šīs nedēļas sākumā Ukraina aizliedza lietotni valsts izsniegtajās ierīcēs, lai mazinātu Krievijas radītos draudus.
39 gadus vecā izpilddirektora arests ir izraisījis debates par vārda brīvības aizsardzības nākotni internetā.
Pēc Durova aizturēšanas daudzi cilvēki sāka apšaubīt, vai Telegram patiešām ir droša vieta politiskajiem disidentiem, norāda Toronto Universitātes Pilsoniskās laboratorijas vecākais pētnieks Džons Skots-Railtons.
Viņš apgalvo, ka šīs jaunākās politikas izmaiņas daudzās kopienās jau tiek uztvertas ar vēl lielāku satraukumu.
“Telegram mārketings kā platformai, kas nepakļaujas valdības prasībām, piesaistīja cilvēkus, kuri vēlējās justies droši, daloties ar saviem politiskajiem uzskatiem tādās vietās kā Krievija, Baltkrievija un Tuvie Austrumi,” teica Džons Skots-Railtons.
“Daudzi tagad rūpīgi analizē Telegram paziņojumu, prātā paturot galveno jautājumu: vai tas nozīmē, ka platforma sāks sadarboties ar represīvo režīmu iestādēm?”
Viņš piebilda, ka Telegram nav sniedzis daudz skaidrības par to, kā uzņēmums turpmāk rīkosies ar šādu režīmu vadītāju prasībām.
Kiberdrošības eksperti apgalvo, ka, lai gan Telegram jau agrāk ir izdzēsis dažas grupas, tam ir daudz vājāka ekstrēmistiska un nelikumīga satura moderēšanas sistēma nekā konkurējošiem sociālo plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem un ziņapmaiņas lietotnēm.
Pirms nesenās politikas paplašināšanas Telegram sniedza informāciju tikai par aizdomās turētajiem par terorismu.
Pirmdien Durovs paziņoja, ka lietotne tagad izmanto “īpašu moderatoru komandu”, kas izmanto mākslīgo intelektu, lai meklēšanas rezultātos slēptu problemātisku saturu.
Taču ar to, ka šāda veida materiālu būs grūtāk atrast, visticamāk, nepietiks, lai izpildītu Francijas vai Eiropas tiesību aktos noteiktās prasības, uzskata Dafne Kellere no Stenforda universitātes Interneta un sabiedrības centra.
“Viss, ko Telegram darbinieki aplūko un ar pamatotu pārliecību var atzīt par nelikumīgu, viņiem būtu pilnībā jādzēš,” sacīja Kellere.