Jāatzīst, ka slaucīt dibenu ar lupatiņu bija daudz patīkamāk nekā ar tualetes papīru. Papildus es vēl pagatavoju izsmidzināmu dibena slaucīšanai paredzētu šķīdumu, kas labāk ļāva atbrīvoties no fekāliju paliekām uz ķermeņa.
Kā gaja manam vīram? Viņš pilnībā noraidīja šādu domu un atteicās pat ko tādu mēģināt.
Ņemot vērā, ka bērni līdz šim bija nēsājuši tikai autiņbiksītes un neko labāku iepriekš nezināja, viņi centās izmantot šo metodi. Katras dienas vakarā es atkārtoti izmantojamās tualetes lupatiņas iemetu pamperu miskastē.
Tomēr smaka ātri vien izplatījās mūsu mājā. Nezinu vai bērnu urīna pH līmenis atšķiras no tā, kāds ir pieaugušajiem vai arī pie vainas lupatiņu atrašanās plastmasas atkritumu maisā, tomēr pēkšņi mūsu lielā vannasistaba smakoja visai pretīgi. Patiesībā tā teju atgādināja labierīcību smaku dzelzceļa pieturā..
Drīz mans vīrs vairs to nevarēja paciest un teica, ka jo drīzāk atgriezīšos pie tualetes papīra lietošanas, jo labāk. Tā, nu, beigās mēs sapratām, ka tikmēr, kamēr būsim spējīgi iegādāties tualetes papīru, mēs to pirksim un izmantosim, šķiet, ka arī apokalipses gadījumā pirmais, ko cilvēki izmantos būs no grāmatām vai žurnāliem izplēstas papīra lapas, nevis lupatas.
Avots: scarymommy.com