Jaunā nodeva, kuras mērķis ir atturēt no plastmasas atkritumu apglabāšanas poligonos un sadedzināšanas, ir saistīta ar apšaubāmiem datiem, brīdina revidenti.
Eiropas Revīzijas palāta 16. septembrī publicētajā ziņojumā norāda, ka valdības nebija pienācīgi sagatavojušās jaunajam ES plastmasas iepakojuma nodoklim.
Saskaņā ar 2021. gadā ieviestajiem pasākumiem dalībvalstīm jāmaksā 0,80 eiro par katru saražoto kilogramu nepārstrādāta plastmasas iepakojuma atkritumu, taču Eiropas Komisijai ir jānodrošina, lai aprēķini un kontrole būtu vienota visā blokā, norādīja revidenti.
Šis ieņēmumu avots palīdz finansēt ES budžetu, kura vērtība ir aptuveni 150 miljardi eiro gadā, līdztekus muitas nodokļiem, ko piemēro blokā ievestajām precēm, daļai PVN un atsevišķam maksājumam, kas atspoguļo katras valsts IKP.
Tomēr pastāv nopietni jautājumi par to, vai statistikas dati, uz kuriem balstās šis nodoklis, ir ticami, norādīja Luksemburgā bāzētā Revīzijas palāta.
Par revīziju atbildīgais Revīzijas palātas loceklis Lefteris Kristoforou sacīja, ka datu vākšanā un nosūtīšanā uz Briseli ir “pārāk daudz trūkumu”.
“Tāpēc mēs lūdzam Eiropas Komisiju nekavējoties to novērst un izmantot gūto pieredzi, kad tiek gatavoti iespējamie ES ieņēmumu avoti nākotnē,” viņš teica.
Tikai piecas dalībvalstis bija pareizi pārrakstījušas 2018. gadā atjaunināto ES iepakojuma tiesību aktu valsts tiesību aktos, kas nozīmē, ka pārējām 22 dalībvalstīm draudēja ES izpildvaras tiesvedība.
Tomēr problēmas joprojām pastāv, pat tādos vienkāršos jautājumos kā “plastmasas” un “iepakojuma” definīcija, norādīja revidenti.
Turpmāka pārskatīšana, lai centralizētu tiesību aktus, par ko tika panākta vienošanās martā, bet kas vēl nav stājusies spēkā, joprojām neatrisinās visas konstatētās problēmas, sacīja Jose Parente, kurš vadīja revīziju.
Pāreja uz tieši piemērojamu regulu “neatrisinās to kontroles pasākumu skaitu, kas tiek veikti attiecībā uz pārstrādes darbību efektivitāti”, “Euronews” sacīja Parente. “Lai gan dažas dalībvalstis bija atbilstīgas, tās joprojām nepiemēroja [noteikumus] saskaņoti, un to ne vienmēr atrisinās regulas īstenošana.”
Trūkumi atkritumu apjoma un pārstrādes rādītāju aprēķināšanā, visticamāk, radīja budžeta ieņēmumu iztrūkumu, taču Parente sacīja, ka nav atradis pierādījumus tam, ka dalībvalstis būtu apzināti sniegušas pārāk maz informācijas par plastmasas atkritumiem.
Lai gan datu galīga apstrāde prasīja divus gadus, tika konstatēts, ka 2021. gadā iekasētie 5,9 miljardi eiro ir par aptuveni 1,1 miljardu eiro mazāki nekā plānots, un tas nozīmē, ka turpmākās iemaksas bija jākoriģē uz augšu.
Pagājušajā gadā ieņēmumi no plastmasas nodevas sasniedza 7,2 miljardus eiro jeb 4 % no ES gada budžeta, teikts ziņojumā.