Ķīna ir apstiprinājusi pasaulē lielākā hidroelektrostaciju dambja būvniecību, radot bažas par Tibetas kopienu pārvietošanos un ietekmi uz vidi lejup pa straumi Indijā un Bangladešā.
Dambis, kas atradīsies Jarlung Tsangpo upes lejtecē, varētu saražot trīs reizes vairāk enerģijas nekā Trīs aizu dambis, kas šobrīd ir pasaulē lielākā hidroelektrostacija.
Ķīnas valsts mediji šo attīstību raksturojuši kā “drošu projektu, kurā prioritāte ir ekoloģiska aizsardzība”, norādot, ka tas veicinās vietējo labklājību un veicinās Pekinas klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu.
Cilvēktiesību grupas un eksperti tomēr ir pauduši bažas par attīstības sekām. To vidū ir bažas, ka dambja celtniecība, kas pirmo reizi tika paziņota 2020. gada beigās, varētu izspiest vietējās kopienas, kā arī būtiski mainīt dabisko ainavu un sabojāt vietējās ekosistēmas, kas ir vienas no bagātākajām un daudzveidīgākajām Tibetas plato.
Ķīna Tibetas apgabalos ir uzbūvējusi vairākus aizsprostus – tas ir strīdīgs temats reģionā, kuru Pekina stingri kontrolē kopš tās anektēšanas 1950. gados. Aktīvisti jau iepriekš BBC stāstīja, ka dambji ir jaunākais piemērs tam, kā Pekina ekspluatē tibetiešus un viņu zemi.
Šī gada sākumā Ķīnas valdība pulcēja simtiem tibetiešu, kuri protestēja pret citu hidroelektrostaciju aizsprostu. Tas beidzās ar arestiem.
Viņi iebilda pret plāniem būvēt Gangtuo dambi un hidroelektrostaciju, kas pārvietotu vairākus ciematus un iegremdētu senos klosterus ar svētajām relikvijām. Tomēr Pekina paziņoja, ka ir pārcēlusi vietējos iedzīvotājus un kompensējusi tos, kā arī pārvietojusi senos sienas gleznojumus drošībā.
Jarlung Tsangpo dambja gadījumā Ķīnas varas iestādes ir uzsvērušas, ka projektam nebūs lielas ietekmes uz vidi, taču tās nav norādījušas, cik cilvēku tas pārvietos. Trīs aizu hidroelektrostaciju aizsprostam bija nepieciešams pārvietot 1,4 miljonus cilvēku.
Ziņojumi liecina, ka kolosālajai attīstībai būtu jāizurbj vismaz četri 20 km gari tuneļi cauri Namcha Barca kalnam, novirzot Jarlung Tsangpo, Tibetas garākās upes, plūsmu.
Eksperti un amatpersonas arī paudušas bažas, ka dambis dos Ķīnai tiesības kontrolēt vai novirzīt pārrobežu upes plūsmu, kas ietek uz dienvidiem Indijas Arunačal Pradešas un Asamas štatos un tālāk uz Bangladešu.
Neilgi pēc tam, kad Ķīna paziņoja par saviem plāniem par Jarlung Tsangpo dambja projektu 2020. gadā, augsta Indijas valdības amatpersona aģentūrai Reuters sacīja, ka Indijas valdība pēta liela hidroelektrostacijas dambja un rezervuāra izveidi, “lai mazinātu Ķīnas dambju projektu nelabvēlīgo ietekmi”.
Ķīnas Ārlietu ministrija jau iepriekš ir reaģējusi uz Indijas bažām par ierosināto aizsprostu, 2020. gadā paziņojot, ka Ķīnai ir “likumīgas tiesības” aizsprostot upi, un tā ir apsvērusi ietekmi uz lejteci.
Ķīna pēdējo desmit gadu laikā ir uzbūvējusi vairākas hidroelektrostacijas gar Jarlung Tsangpo upi, cenšoties izmantot upes enerģiju kā atjaunojamās enerģijas avotu. Plūst cauri Zemes dziļākajam kanjonam, viena upes daļa nokrīt 2000 metrus īsā, tikai 50 km garumā, piedāvājot milzīgu potenciālu hidroenerģijas ražošanai.
Tomēr upes dramatiskā topogrāfija rada arī lielas inženiertehniskas problēmas – un šis jaunākais dambis ir līdz šim lielākais un ambiciozākais Ķīnas dambis.
Izstrādes vieta atrodas gar zemestrīcēm pakļautu tektonisko plātņu robežu. Ķīnas pētnieki arī iepriekš pauduši bažas, ka tik plaši izrakumi un būvniecība stāvajā un šaurā aizā palielinātu zemes nogruvumu biežumu.
“Zemestrīces izraisītie zemes nogruvumi un dubļu iežu plūsmas bieži vien ir nekontrolējamas un arī radīs milzīgus draudus projektam,” 2022. gadā sacīja vecākais inženieris no Sičuaņas provinces ģeoloģijas biroja.
Saskaņā ar Chongyi Water Resources aplēsēm projekts varētu izmaksāt pat triljonu juaņu (127 miljardus dolāru).