Ķīna piektdien apstiprināja 6 triljonu juaņu (777,1 miljarda eiro) plānu, lai palīdzētu vietējām pašvaldībām refinansēt to parādu kalnus, tādējādi cenšoties stimulēt pasaules otrās lielākās ekonomikas izaugsmi.
Plāns tiks īstenots nākamo trīs gadu laikā, preses konferencē paziņoja Nacionālā Tautas kongresa Finanšu un ekonomikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Sju Hongcai.
Finanšu ministrs Lans Fo’an teica, ka no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu tiks piešķirti 2 triljoni juaņu, lai palīdzētu vietējām pašvaldībām atrisināt to parādsaistības. Viņš lēsa, ka līdz 2028. gada beigām slēpto parādu apjoms samazināsies līdz 2,3 triljoniem juaņu (297,44 miljardiem eiro).
Amatpersonas piektdien arī paziņoja, ka pašvaldībām tiks paaugstināts speciālo obligāciju emisijas maksimālais apjoms no 29,52 triljoniem juaņu (3,82 miljardiem eiro) līdz 35,52 triljoniem juaņu (4,61 miljardam eiro).
Lans sacīja, ka šāda plaša mēroga aizstāšanas pasākuma īstenošana liecina par “fundamentālu pārmaiņu” Ķīnas pieejā parāda restrukturizācijai, un norādīja, ka Ķīnas valdības parāda risks ir “kontrolējams”.
Analītiķi ir aicinājuši veikt drosmīgus, vairākus triljonus juaņu vērtus pasākumus, lai atdzīvinātu pasaules otro lielāko ekonomiku, kas vēl nav pilnībā atguvusies no Kovid pandēmijas.
Pandēmija izraisīja pašvaldību parāda pieaugumu
Pašvaldību parādi ir palielinājušies daļēji lielo tēriņu un zemo nodokļu ieņēmumu dēļ pandēmijas laikā, kā arī nekustamā īpašuma nozares lejupslīdes dēļ, jo zemes izmantošanas tiesību pārdošana, kas ir galvenais pašvaldību ieņēmumu avots, ir samazinājusies.
Septembra beigās centrālā banka atviegloja aizņemšanās ierobežojumus, izraisot akciju tirgus augšupeju, taču ekonomisti apgalvo, ka valdībai jādara vairāk, lai veicinātu ilgtspējīgu atveseļošanos.
Valdības amatpersonas ir norādījušas, ka tas varētu notikt šonedēļ notiekošajā Tautas kongresa Pastāvīgās komitejas sanāksmē, kurā oficiāli jāapstiprina visi jaunie izdevumi.
Pēdējos divos mēnešos ekonomika ir parādījusi atdzīvināšanās pazīmes. Iegādes subsīdijas, kas tiek piedāvātas cilvēkiem, kuri maina vecas automašīnas vai ierīces pret jaunām, palīdzēja septembrī atjaunot automobiļu pārdošanu.
Ražotāju aptauja pēc piecu mēnešu krituma oktobrī kļuva pozitīva, un eksports pagājušajā mēnesī palielinājās par 12,7 %, kas ir lielākais pieaugums vairāk nekā divu gadu laikā.
Gada lielāko daļu valdošā Komunistiskā partija, šķiet, vairāk koncentrējās uz ilgtermiņa, nevis īstermiņa ekonomikas strukturālo problēmu risināšanu. Iepriekšējie pasākumi ekonomikas stimulēšanai bija sadrumstaloti un, šķiet, vērsti uz ekonomikas noturēšanu virs ūdens, nevis spēcīgas atveseļošanās veicināšanu.
Bažas par nesenajiem Ķīnas ekonomikas rādītājiem
Pēdējās nedēļās partija ir paudusi pieaugošas bažas par ekonomikas gausumu, cenšoties sasniegt savu mērķi – šogad panākt aptuveni 5% izaugsmi. Pēc centrālās bankas monetārās politikas mīkstināšanas sekoja valdības paziņojumi, ka tai joprojām ir pietiekami daudz līdzekļu, ko iepludināt tautsaimniecībā.
Tomēr ilgtermiņa mērķi pārveidot Ķīnu par augsto tehnoloģiju un zaļās enerģijas ekonomiku, šķiet, joprojām būs galvenie Komunistiskās partijas mērķi, kas nesaskaras ar tādu vēlēšanu spiedienu, kāds šonedēļ Amerikā gāza demokrātus un pie varas izvirzīja Donalda Trampa republikāņus.