Ir publicēts eirozonas iekšzemes kopprodukta (IKP) ceturkšņa pieauguma tempa otrais novērtējums 2024. gada 2. ceturksnim, un tas ir 0,3%. Šis rādītājs bija tāds pats kā iepriekšējā ceturksnī, kā arī atbilda prognozēm.
Francijas IKP pieaugums šajā ceturksnī bija 0,3 %, t. i., tāds pats kā iepriekšējā ceturksnī. Lai gan šī valsts, iespējams, varētu gūt ekonomisku stimulu no olimpiskajām spēlēm šā gada 3. ceturksnī, to, visticamāk, nedaudz ierobežos pastāvošā politiskā nenoteiktība.
Arī Spānijas IKP pieaugums 2. ceturksnī bija 0.8%, t.i., tāds pats kā iepriekšējā ceturksnī. Arī Lietuvā šajā ceturksnī IKP pieauga tādā pašā tempā kā 2024. gada 1. ceturksnī – par 0.9%.
Beļģijas IKP nedaudz saruka līdz 0,2% (salīdzinājumā ar 0,3%), savukārt Portugālē IKP šajā ceturksnī samazinājās vēl vairāk – līdz 0,1% (salīdzinājumā ar 0,8% iepriekšējā ceturksnī). Citas valstis, kurās šajā ceturksnī bija vērojams neliels izaugsmes kritums, bija Kipra, kur IKP pieauguma temps bija 0.7%, samazinoties no 1%, un Slovākija, kur IKP pieaugums bija 0.4%, samazinoties no 0.6%.
Itālijā 2024. gada 2. ceturksnī bija vērojams neliels izaugsmes kritums – 0,2 % salīdzinājumā ar 0,3 % iepriekšējā ceturksnī. ING lēš, ka šo vājumu, visticamāk, izraisīja neto eksporta kritums un rūpniecības vājums.
No otras puses, Īrijā šajā ceturksnī bija vērojams ievērojams izaugsmes kāpums, IKP sasniedzot 1,2%, salīdzinot ar 0,7% gada pirmajā ceturksnī. Neliels kāpums bija vērojams arī Somijā – 0,4 % salīdzinājumā ar 0,2 %.
Tomēr eirozonas lielākajā ekonomikā – Vācijā – bija vērojams negaidīts samazinājums par 0,1 %. Salīdzinājumā ar 0.2% pieaugumu gada pirmajā ceturksnī.
Atklājās, ka eirozonas gada pieauguma gada novērtējums 2024. gada 2. ceturksnim bija 0.6%, kas atbilda sākotnējām aplēsēm un pārsniedza iepriekšējā ceturksnī novēroto 0.5% līmeni. Tas bija arī augstākais izaugsmes temps pēdējo piecu ceturkšņu laikā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem eirozonas ekonomika 2024. gadā, visticamāk, pieaugs par 0,8%.
Trešdien tika publicēts arī provizoriskais novērtējums par 2024. gada 2. ceturkšņa nodarbinātības ceturkšņa pārmaiņu rādītājiem eirozonā. Saskaņā ar Eurostat datiem otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni darba vietu skaits palielinājās par 0,2 % līdz 170,183 milj. cilvēku. Tas atbilda analītiķu prognozēm, bet bija nedaudz zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kad bija vērojams 0,3 % pieaugums.
Pēc IKP un bezdarba datu publicēšanas Francijas CAC 40 indekss trešdienas rīta pusē pieauga par 0.43%, savukārt Vācijas DAX indekss palielinājās par 0.40%.
Vācijas tautsaimniecības negaidīto izaugsmes kritumu šā gada 2. ceturksnī galvenokārt noteica investīciju apturēšana iekārtās un ēkās, jo rūpniecības sektors turpina vājināties strauji augošo procentu likmju spiediena dēļ.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem Vācijas ekonomika šogad, visticamāk, pieaugs par 0,1 %. Ja tas tā būs, tas būs atveseļošanās no pagājušajā gadā novērotā 0.3% sarukuma, jo iekšzemes pieprasījums sāk pakāpeniski palielināties.
Tomēr gaidāms, ka investīcijas joprojām būs ievērojami zemākas par līmeni pirms pandēmijas, jo pieaug finansējuma izmaksas. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem arī eksports šogad, visticamāk, saglabāsies neliels.