Lielākie Eiropas enerģētikas uzņēmumi 2024. gadā dubultoja naftas un gāzes patēriņu, lai koncentrētos uz īstermiņa peļņu, palēninot un dažkārt apgriežot klimata programmas saistības.
Lielo naftas uzņēmumu veiktā samazināšanās notika pēc tam, kad valdības visā pasaulē palēnināja tīras enerģijas politikas ieviešanu un aizkavēja mērķus, jo enerģijas izmaksas strauji pieauga pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Lielie Eiropas enerģētikas uzņēmumi, kas bija ieguldījuši lielus ieguldījumus pārejā uz tīru enerģiju, atklāja savu akciju rādītāju, kas atpaliek no ASV konkurentiem Exxon un Chevron, kas joprojām koncentrējās uz naftu un gāze.
Uz šī fona tādi uzņēmumi kā BP un Shell šogad krasi palēnināja savus plānus tērēt miljardus vēja un saules enerģijas projektiem un novirzīja izdevumus uz lielāku peļņu no naftas un gāzes projektiem.
BP, kuras mērķis šajā desmitgadē bija 20 reizes palielināt atjaunojamo enerģiju līdz 50 gigavatiem, decembrī paziņoja, ka pārtrauks gandrīz visus savus jūras vēja projektus kopuzņēmumā ar Japānas elektroenerģijas ģeneratoru JERA.
Shell, kas savulaik apņēmās kļūt par pasaulē lielāko elektroenerģijas uzņēmumu, lielā mērā pārtrauca investīcijas jaunos jūras vēja enerģijas projektos, izstājās no elektroenerģijas tirgiem Eiropā un Ķīnā un vājināja oglekļa emisiju samazināšanas mērķus.
Norvēģijas valsts kontrolētā Equinor arī palēnināja tēriņus atjaunojamo energoresursu jomā.
“Ģeopolitiskie traucējumi, piemēram, iebrukums Ukrainā, ir vājinājuši izpilddirektoru stimulus noteikt prioritāti pārejai uz zemu oglekļa emisiju augstu naftas cenu un mainīgo investoru cerību apstākļos,” aģentūrai Reuters sacīja Accela Research analītiķis Rohans Bovoters. Viņš teica, ka BP, Shell un Equinor 2024. gadā samazināja zemas oglekļa emisijas izdevumus par 8%.
Shell teica Reuters, ka tā joprojām ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par nulles emisiju enerģijas uzņēmumu un turpina ieguldīt enerģētikas pārejā.
Equinor teica: “Pēdējos pāris gados jūras vēja segments ir piedzīvojis sarežģītus laikus inflācijas, izmaksu pieauguma un piegādes ķēdes vājo vietu dēļ, un Equinor turpinās būt selektīva un disciplinēta mūsu pieejā.”
Naftas kompāniju klimata politikas samazināšana ir slikta ziņa centieniem mazināt klimata pārmaiņas. Tiek prognozēts, ka 2024. gadā, kas būs siltākais gads vēsturē, oglekļa emisijas pieaugs līdz jaunam maksimumam.
Un 2025. gads ir vēl viens nemierīgs gads 3 triljonu dolāru enerģētikas sektoram, un Baltajā namā atgriežas klimata skeptiķis Donalds Tramps. Ķīna, pasaulē lielākā jēlnaftas importētāja, cenšas atdzīvināt savu nestabilo ekonomiku, potenciāli palielinot pieprasījumu pēc naftas.
Eiropa saskaras ar nepārtrauktu nenoteiktību saistībā ar situāciju Ukrainā un politisko satricinājumu Vācijā un Francijā.
Visa šī spriedze tika atklāta ikgadējā Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata konferencē Baku novembrī Azerbaidžānā, kad uzņēmējas valsts prezidents Ilhams Alijevs naftu un gāzi apsveica kā “Dieva dāvanu”.
Šajā sammitā tika panākts globāls klimata finansēšanas līgums, kas lika vilties klimata aizstāvjiem, kuri cerēja, ka valdības apvienosies, pakāpeniski pārtraucot naftas, gāzes un ogļu izmantošanu.
Enerģētikas uzņēmumi vēros, vai Tramps pildīs solījumus atcelt prezidenta Džo Baidena nozīmīgāko zaļās enerģijas politiku, kas ir veicinājusi ieguldījumus atjaunojamos energoresursos visā ASV.
Tramps ir apsolījis izslēgt ASV no globālajiem klimata pasākumiem un par savu enerģētikas sekretāru iecēlis citu klimata skeptiķi, naftas vadītāju Krisu Raitu.
Tikmēr pieprasījuma pieaugums Ķīnā, kas jau divas desmitgades ir virzījis pasaules cenas, palēninās, un pieaug pazīmes, ka tās benzīna un dīzeļdegvielas patēriņš samazinās.
Tajā pašā laikā OPEC un vadošie naftas ieguvēji sabiedrotie ir vairākkārt aizkavējuši piegādes samazināšanas plānus, jo citas valstis ar ASV priekšgalā palielina naftas ieguvi.
Rezultātā analītiķi sagaida, ka naftas kompānijas saskarsies ar stingrāku finanšu situāciju.