„Ko lai es daru”
„Nomaini darbavietu, vai sāc strādāt tikai pusslodzi”
„Vai tu man naudu maksāsi?”
„Sarunāsim tā,” es nolēmu, „tu strādāsi pusslodzi un veltīsi vairāk laika savam bērnam. Ja pēc divām nedēļām viņš neatlabs, es tev samaksāšu tavu mēneša algu.”
Veselu nedēļu viņa pavadīja pārdomās.
Mēs visi gribam saņemt garantijas no šīs Dzīves, ka viss būs labi un pat lieliski. Taču Zeme ir iespēju vieta, nevis apdrošināšanas kompānija. Iemācīties paļauties uz augstākiem spēkiem ir viens no mūsu uzdevumiem, kas jāsāk apgūt jau bērnībā.
Vientuļā māmiņa piekrita manam piedāvājumam. No galvenā grāmatveža amata viņa ar šausmām kļuva par ierindas darbinieku un domās jau bija sagatavojusies sliktākajam. Kolēģi nekādīgi nespēja izprast viņas rīcību, arī apkārtējie sāka spiesta ar savu autoritāti: „Kādas muļķības! Ar ko tu maksāsi ārstiem?”
Maksāt gan vairs nevajadzēja. Nedz man, nedz ārstiem.
Es izskaidroju savai paziņai, ka vientuļā māmiņa nav nekāds spriedums, tas ir liktenis, ko ir izvēlējies viņas dēls vēl pirms bija piedzimis. Aizmirsti! Vienkārši paļaujies uz Likteni un saproti, ko tavs dēls grib tev pateikt.
Puika pārstājis slimot. jau pēc nedēļas atkāpās hroniskās kaites, kas tik ļoti satrauca māti. Bet pēc divām nedēļām bērns pats izteicis vēlmi doties uz skolu.
Lasi vēl: Vīrs: „Kam tad tu esi vajadzīga? Nemaz nedomā, ka kāds tevi paņems, turklāt ar bērnu!”
„Vai tev izlīdzēt ar naudu?” prasīju viņai.
Vientuļā māte uztvēra manis teikto kā apvainojumu.
„Tu devi man daudz vairāk, tu liki man atmosties un paskatīties uz šo situāciju savādāk. Drīzāk es esmu tev parādā.”
„Tu neko neesi man parādā. Dzīvo un priecājies. Apzinoties situāciju var paveikt brīnumus. Tiklīdz mainās uztvere, mainās arī apkārtējā pasaule.”
Pie tā arī palikām, ka neviens nevienam nav parādā.
Toties šo manu paziņu apkārtējie ir nomocījuši ar jautājumiem par to, kā viņai izdevās izārstēt bērnu. Pie kāda daktera vedusi, ko viņš izrakstījis? Taču atbildes vietā dzirdējuši vien to, ka bērni ir savu vecāku karma. Paraustot plecus, viņi izbrīnīti skrien tālāk savās darīšanās, nedomājot un neiedziļinoties. Vienkārši nodzīvojot savas dzīves.
Avots: