“Ak, es aizmirsu pabarot! Viņš guļ atsevišķā gultiņā, tas no kura atteicās, lai viņš…” Izveicīgā medmāsa ātri nomurmināja un aizskrēja uz palātu, kur gulēja sešus mēnešus vecs puisēns no bērnunama, kur arī bija dabūjis infekciju.
Tā sākās brīvprātīgās iepazīšānās ar Slim**cas dzīves otru pusi. Klusa, varētu pat teikt noslēgta, viņa nebija radusi dalīties ar personīgiem stāstiem un pieredzi. Bet man paveicās, jo mums acumirklī izveidojās kontakts un viņa atvērās. Atvērās tik ļoti, ka pastāstīja man par to, kā nolēma kļūt par Slim**cas mammu un palīdzēja bērniņiem, kuri nevienam nebija vajadzīgi.
Tajā laikā viņa praktizējās vienā no bērnu nodaļām, kurā gulēja pavisam mazi bērniņi – jaundzimušie un mazuļi. Šie bērni gulēja kopā ar māmiņām, mīlestības un rūpju ieskauti. Varētu pat sacīt, ka viņi bija hiperaprūpēti. Vienmēr paēduši, tīri, aizmidzināti. Modrās jaunās mammas kā pūķi virs ligzdām riņķoja pār gutlām un vēroja katru ārstu un medmāsu kustību.
Lasi arī: Norvēģijas princese Ingrīda no bēbīša izaugusi par īstu skaistuli
Bērni jau no pirmajām dzīves dienām izjuta atbalstu, parādīja raksturu un aicinoši pacēļa balstiņas, ja juta diskomfortu.
Tieši tāpēc par puisēnu aizmirsa. Nevienam nevajadzīgs un izsalcis puisēns centās saķert mutītē tukšas pudelītes knupi. Viņš patiesībā nemaz negribēja ēst, bet vairāk dzert. Temperatūra turējās un arī visas pārējās infekcijas pazīmes. Dehidrēts, netīrās autiņbiksītēs viņš nevis raudāja, bet klusi savā šūpulīti vaimanāja. Nebija spēka kliegt. It kā viņš sapratu, ka viņa sauciens izskan tukšumā.
Pieskrēja medmāsa un sarāja mazuli – guļ te tādā netīrībā! Bet meitene praktikante sastinga durvju ailē. Miljoniem mazu adatu iedūrās ķermenī, aukstās flīzes zem kājām sasala. No redzētā, dzirdētā un pieredzētā.
Viņa nespēja noticēt notiekošajam. Kā var aizmirst par mazu un bezpalīdzīgu pacientu, kuram nepieciešama medicīniska un vismaz kaut kāda veida cilvēciska aprūpe? Tikai pats minimums. Vai tiešām mazulis nav to pelnījis?
Pēc tam, kad visas procedūras un manipulācijas bija izdarītas un pārējais personāls bija nozudis atpūtas istabā, praktikante saņēma drosmi, lai parunātu ar nevērīgo medmāsu. Bet viņa tikai kliedza, lai never vairs vaļā muti un nemaz neuzdrošinās kaut ko teikt ārstiem vai nākošajai maiņai.
Lasi arī: Asaras acīs : Rīgas Lidostā padzen meiteni no lidmašīnas ieejas dēļ tiešām muļķīga iemesla!
Viņa to nedarīja. Bet nolēma, ka visu savu brīvo laiku, kamēr pavadīs praksi Slim**cā, palīdzēt nevienam nevajadzīgajam puisēnam.
Pagāja dienas, bērniņš sāka atveseļoties un daļēji pateicoties šīm rūpēm. Un, kad bērniņu izrakstīja no Slim**cas, ieradās sieviete, kura kārtoja adocijas dokumentus. Ārsti nelika šķēršļus un ļāva bērniņu apraudzīt.
Jā, šis stāsts beidzās laimīgi. Un tomēr patiesība ir tāda, ka savu 6 mēnešu vecumā puisēns jau bija pietiekami cietis. Gribās ticēt, ka tagad viņam klājas labi un viņš aug drošās un mīlošās rokās.
Bet praktikante ar šo gadījumu nolēma, ka savu dzīvi veltīs pamestiem bērniem un katrai dvēselītei sevi atdeva bez taupīšanās. Tiesa, ka savu ģimeni viņa vēl nav nodibinājusi.