“Ak, es aizmirsu pabarot! Viņš guļ atsevišķā gultiņā, tas no kura atteicās, lai viņš…” Izveicīgā medmāsa ātri nomurmināja un aizskrēja uz palātu, kur gulēja sešus mēnešus vecs puisēns no bērnunama, kur arī bija dabūjis infekciju. Tā sākās brīvprātīgās iepazīšānās ar slimnīcas dzīves otru pusi. Klusa, varētu pat teikt noslēgta, viņa nebija radusi dalīties ar personīgiem stāstiem un pieredzi. Bet man paveicās, jo mums acumirklī izveidojās kontakts un viņa atvērās. Atvērās tik ļoti, ka pastāstīja man…
Lasīt vairākAizmirstais mazulis tikai klusi vaidēja šūpulī…
