Lietā par bērnu, kurš vairāku gadu garumā bez pamatojuma tika turēts psihoneiroloģiskajā slimnīcā, viena no prioritātēm būs viņam neizmaksātās apgādnieka zaudējuma pensijas atgūšana, aģentūrai LETA pavēstīja jaunieša advokāts Artūrs Zvejsalnieks.
Aizstāvis skaidroja, ka šobrīd lietā ir divi pamatjautājumi jeb pārkāpumi, kuriem pievērsta uzmanība, proti, neizmaksātā pensija, kā arī jaunieša nesaņemtā izglītība. Zvejsalnieks piebilda, ka lietā “protams, ir jānoskaidro arī pārējie apstākļi, tostarp ārstniecības pārkāpumi un iespējamā vardarbība”.
Advokāts norādīja, ka “patlaban nebūtu nopietni runāt par cipariem”. Viņš pauda cerību, ka valsts varētu atzīt savu vainu un izmaksāt kompensāciju, taču viņam šķiet, ka lieta tomēr nokļūs Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Aizstāvis arī pauda neapmierinātību ar procesuālo kārtību valstī, norādot, ka Latvijā esošā sistēma sarežģī kompensācijas iegūšanu tiesiskā ceļā.
Kā iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, valsts un pašvaldības amatpersonas pieļāvušas, ka mazs zēns uz gandrīz deviņiem gadiem tiek “aizmirsts” psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Zēnu agrīnā vecumā atņēma mātei, kuras vienīgais ienākumu avots bija ubagošana.
Bērns ar laiku nonācis adopcijā pie vientuļa vīrieša, pie kura nodzīvojis pusotru gadu. Par šo periodu vairākas iestādes savstarpēji nesaistīti Valsts policijai ziņojušas par aizdomām, ka adoptētājs bērnu seksuāli izmantojis un bijis pret viņu vardarbīgs. Taču Valsts policijā seksuālā vardarbība neesot izmeklēta, bet visi ap gadsimtu miju iesniegtie iesniegumi esot pazuduši.
Zēns 2000.gada vidū nokļuva bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”, kur viņš pavadīja gandrīz deviņus gadus. Uzreiz pēc “Ainažiem” viņš tika ievietots bāreņu rehabilitācijas centrā “Marsa gatve”. Tur viņam pēc konsultācijām ar ārstu atcēla spēcīgu medikamentu lietošanu agresivitātes mazināšanai, kā arī atklājās, ka gandrīz pilngadīgais jaunietis nepazina ne gadalaikus, ne burtus, ne ciparus.
Pārdzīvotā dēļ gandrīz 20 gadus vēlāk vīrietis vērsās Tiesībsarga birojā, kurš secinājis – palīdzības vietā bērna ciešanas tika vairotas.
Tiesībsarga birojā norāda – bāriņtiesai būtu bijis jāieceļ likumiskais pārstāvis jeb aizbildnis. Bērnam tobrīd bija dzīvi vecāki un dzīvas arī abas vecmāmiņas, taču Rīgas bāriņtiesa viņus neinformēja. Visus šos aptuveni deviņus gadus neviens viņu neapciemoja, un juridiski bērns nevienam nebija piederīgs.
Valsts policijā apstiprina, ka patlaban vīrietis atzīts par vienu no cietušajiem kriminālprocesā par piedzīvoto slimnīcā “Ainaži”. Arī par piedzīvoto adoptētāja ģimenē nesen sākts kriminālprocess.