Par latviešu ierašanos Baškortostānā Ilona saka: „Krievzeme ir tik plaša un liela, ka galu un malas tai neredzēt. Tās sastāvā ir vairākas republikas, un Baškīrija ir viena no tām. Par šo zemi dzirdēts vien tas, ka 19. gadsimta beigās daļa latviešu devušies turp, lai iegūtu sev zemi. Lieki piebilst, ka sākums bija smags. Biezie Baškīrijas meži, kas tika iedalīti saimnieciskās dzīves uzsākšanai, bija jāizzāģē, vajadzēja uzlīst līdumu, lai zemi varētu apstrādāt, un tajā reiz briestu zelta vārpas, kas dotu maizi turienes latviešiem. Sākums bija sūrs, bet veiksmīgs. Ar laiku tika paplašināta apstrādājamās zemes platība, uzceltas mājās, kūtis un klētis. Latviešu ģimenes te ātri iedzīvojās, un vairākkārt nācies dzirdēt, ka latvieši baškīriem esot iemācījuši strādāt. Latvieši nodarbojās ar lopkopību, piensaimniecību, biškopību un tirdzniecību. Agrāko meža dzīvnieku midzeņu vietā ziedēja puķu dārzi, zēla lauki un smaržoja pļavas. Krievi un baškīri mācījās no latviešu kolonistiem, sāka nodarboties ar lopkopību un pārgāja dzīvot uz viensētām. ‘’
Latviešu valoda tiek dota kā izvēles priekšmets, tāpat kā ir iespēja izvēlēties dzimto valodu – baškīru, krievu vai latviešu. Šogad latviešu valodu mācās 23 skolēni. Skolā darbojas arī folkloras ansamblis, kura sastāvā ir 16 jaunieši. Valodas pielietojums tiek izpausts arī konkursos, folkloras pulciņā, kā arī ansamblī “Atbalss”. Ansambli izveidoja gan cita skolotāja – Kristīne Apse. Jau piecus gadus norisinās Latvijas folkloras nometne ‘’Avots’’.
Tiek lēsts, ka šobrīd Bašķīrijas plašumos latviešu ir tuvu pusotram tūkstotim. Latviešu valodā ikdienā gan izmanto tikai retums, jaunieši vispār valodu zina maz, vai to nelieto nemaz.
[…] Lasi vēl : Skolotāja aizbrauca prom pirms 10 gadiem! Un tagad stāsta, kā ir būt latviešu valodas skolotāj… […]