Kādas neapzinātas priekšrocības un labumus iegūst mīļākās?
1) Slēpto vajadzību apmierināšana
Sieva ir tā, kas blakus jebkurā situācijā. Kad viņam veicas un kad neveicas. Kad viņš ir tāds romantiski burvīgs, un kad viņam ir krīze, slimība vai depresija. Sieva vienmēr ir ar viņu. Mīļākajai tiek tikai daļa no vīrieša. Tā daļa, kas vajadzīga tieši viņai.
Vienai tas ir nelaimīgs vīrietis, kurš jāglābj, jāžēlo un jāsaprot. Šādas sievietes (“glābēji”) kalpo vīrietim par emocionālu tualeti, tas ir, visticamāk, par draugu vai māti. Tieši šīs vajadzības – būtu nepieciešamai, noderīgai, nozīmīgai – sieviete attiecībās apmierina, pat ja pati savas vajadzības skaidri neapzinās.
Citai sievietei nav nepieciešams, lai blakus būtu cilvēks ar vājībām un pārdzīvojumiem. Viņa netiecas viņu mierināt un bezgalīgi “saprast”, viņai vajadzīgs pavisam cits: lai apmierinātu viņas vajadzību pēc apbrīna, lutināšanas, nēsāšanas uz rokām, citu sieviešu “uzvarēšanas” (“Bet viņš man nopirka automašīnu”). Viņai tiek tā vīrieša daļa, kurā viņš ir romantisks varonis, palielinot viņas pašcieņu. Ne viņa mazgā vīrieša zeķes, nedz viņš redz to nesapucējušos.
Trešajai dāmai var būt nepieciešams piedzīvojums, adrenalīns, asi pārdzīvojumi un spēcīgas emocijas. Tās ir ciešanas, skandāli un vētraina izlīgšana. Ko var teikt? Pie šīs narkotikas ir ļoti viegli pieradināties. Tā padara dzīvi spilgtu un bez garlaicības.
Ceturtā dāma, piemēram, var būt… mazohiste un viņas slēptā vajadzība ir ciest. Tad viņa izvēlas tādu partneri, ar kuru nodrošinātas ciešanas. Viņa iegūst to vīrieša daļu, kurš sola, bet neizpilda, ir blakus, bet ne kopā.
Piektajai sievietei, piemēram, nav apmierināta nepieciešamība pēc varas un kontroles. Tad viņai šķitīs, ka vīrieša lēmums atkarīgs no tā, cik pareizi viņa uzvedas. Viņa izgudros viltīgus plānus, izstrādās stratēģijas, un vīrietis būs eksperimenta objekts, veids, kā pierādīt, ka kādu var ietekmēt, vadīt.
Pārsteidzoši, kā viena un tā pati situācija var atšķirties atkarībā no skatītāja motīviem! Pat “no kā atkarīgas attiecības”: vienai vajadzīga vara un viņa tic, ka kontrolē attiecības, bet otra redz pilnīgi ko citu – viņš ir visvarens, un viņa nevar neko ietekmēt…
2) Izvairīšanās no atbildības
Viņš nāk, kad vēlas un var. Tas ir, attiecības šajā aspektā ir atkarīgas no viņa. No vienas puses, tas ievaino, sāpina un padara mazāk nozīmīgu. Sāpīgi un pazemojoši justies kā rezerves lidostai, un vēl tevi pastāvīgi baro ar meliem (visi taču zina, ka apgredzenotais princis tūlīt-tūlīt ies prom no ģimenes? Vienkārši nedaudz jāpagaida.)
Šķiet, ka viņas laime atkarīga no viņa lēmuma – atstās vai neatstās ģimeni? Izskatās, ka viņai tas nav izdevīgi, vai ne?
Un tomēr tā nav. Vai atceraties par “izdevīgumu abiem”? Tas ir vēl viens noteikums, kuru ne vienmēr vēlas atzīt: “Atbildība par to, kas notiek pārī, vienmēr gulstas uz abiem dalībniekiem.”
Galu galā, “šķiršanās/nešķiršanās” ir viņa lēmums. Bet viņas atbildība ir tāda, ka viņa turpina šīs attiecības. Turpināt palikt mīļākās statusā ir viņas lēmums; padoties manipulācijām (ja tādas ir), ticēt, ka viņš izšķirsies, nevis kārtot savu personīgo dzīvi, atbildēt uz zvanu, ielaist pa durvīm. Tikai viņas lēmums. Bet viņa, kā likums, nevēlas to redzēt.
3) Izvairīties no patiesas tuvības
Psiholoģijā piesaiste ir spēja veidot ilgstošas, stipras un dziļas attiecības ar vienu cilvēku. Tiesa, ne visiem šī spēja ir vienlīdz attīstīta. Ir tie, kas attiecībās jūtas droši un noturīgi. Citiem ir neciešami trauksmaini būt kopā ar kādu: viņi vienmēr domā, ka tūlīt viss sabruks, ka viss karājas mata galā. Cilvēkiem ar šāda veida piesaisti ir neticami sāpīgi būt pārī. Tad labāk vispār bez, nekā ar šādām mocībām. Dažkārt iemesls slēpjas nespējā apvienot vienā cilvēkā savas dažādās vēlmes.
Pārmaiņas pēc aplūkosim piemēru ar vīriešiem, kā tas darbojas.
Vīrieši vēlas saņemt no sievietes fizisko tuvību, emocionālo un intelektuālo saskaņu. Ja viņam nav traucēta piesaistes spēja, tad viņš var to visu iegūt no vienas sievietes. Ja nē, tad viņam būs viena sieviete draudzībai, otra – seksam, trešā – ģimenei vai kopīgiem projektiem. Viņš nespēj saprast: kā var ar vienu un to pašu sievieti gan draudzēties, gan audzināt bērnus un nodarboties ar seksu?
Liela varbūtība, ka tāds cilvēks ir pārliecināts: nespējas visu apvienot iemesls ir tas, ka nav “normālu, atbilstošu” sieviešu, kuras spētu sevī apvienot visas viņam vajadzīgās daļas. Visbiežāk šiem cilvēkiem pat prātā neienāk, ka problēma ir nevis “nepareizie” cilvēki, bet viņa nespēja veidot ciešas attiecības ar vienu cilvēku. Ar mīļākajām ir līdzīgi.
4) Aizsardzība no bailēm
Ne visas meitenes grib apprecēties. Gadās, ka sievietei asociācijas ar vārdu “laulība” nav priecīgas. Piemēram: klusībā ienīst vienam otru, atkarība, pazemošana, vientulība divatā, briesmas (pat fiziskas), aizliegumi, nepatīkami un smagi pienākumi. Ja viņas prātā laulība ir kas tāds, tad sakiet, lūdzu, kurš normāls cilvēks uz ko tādu parakstītos?
Varbūt sieviete kādreiz tika ļoti ievainota attiecībās – pamesta, nodota, atstāta. Šādos gadījumos psihe nedarbojas ļoti loģiski un čukst: “ja tev nodarīja pāri kāds tuvs cilvēks, tad darīsim tā, lai neviens tik tuvs un svarīgs nekļūtu? Nebūs ļoti tuva cilvēka – nebūs sāpju.” Bet vēlme pēc attiecībām ir. Un tajā pašā laikā bail. Ko darīt? Izvēlēties partneri, kurš it kā ir mans un tomēr nav – aizņemtu vai precētu.
5) Ģimenes scenāriji un uzstādījumi
Nav noslēpums, ka attiecības vecāku ģimenē ļoti ietekmē to, kā un kādus partnerus mēs izvēlamies. Nav runa tikai par attiecību kvalitāti un to, vai tēvs vispār bija. Svarīgākais, kā meitene uztvēra tēvu (vai citu pirmo vīrieti dzīvē), un kādus secinājumus izdarīja.
Varbūt meitenes tētis (lasīt: cilvēks, pret kuru viņai bija spēcīgas jūtas) – ir tas, kurš nekad nav klāt, kam ir labākas lietas ko darīt, kuram nav daļas par meitu un viņš tikai retumis izrāda savu uzmanību. Vai arī: tētis – tas, kurš pieder citai sievietei. Kāds pamats ir ielikts attiecību uztverē, zina tikai pati meitene. Un zināt nozīmē iespēju izmainīt, ja vien vēlas.
Vēl pāris vārdi par tā sauktajām “plēsoņām”. Tā dēvē sievietes, kuras no mīļākās statusa necieš, bet ar sportisku mednieces azartu tam nododas. No malas viņas bieži vien izskatās maitas bez sirdsapziņas, kurās nav nekā cilvēciska. Vai jūs zināt, kāds motīvs viņas vada, slēpjoties aiz nekaunības un augstprātības bruņām? Tās ir sāpes un aizvainojums. Šīs dāmas ir ievainotas, nodotas un pieviltas tik spēcīgi, ka pārstājušas ticēt, ka attiecības var veidot uz godīguma un savstarpējas ieinteresētības pamata, ka viņas var mīlēt, nekrāpt bez manipulācijām un bezgalīgām spēlēm. Viņām šķiet – ja tu kādu neizmanto, tad noteikti izmantos tevi.
Ja mūs ietekmē neapzināti motīvi, mums šķiet, ka mēs neesam tur, kur patiešām vēlamies būt. Mums ir nepatīkami, sāpīgi, gribas visu mainīt, bet kādu iemeslu dēļ tas neizdodas. Un tad mēs bieži domājam, ka vainīgs kāds cits.
Jā, mūs var ietekmēt citi cilvēki. Bet tas, vai viņiem tas izdosies, atkarīgs tikai no mums. Ja mēs skaidri zināsim, kas mums nepieciešams, ja mēs apzināti un neapzināti vēlēsimies vienu un to pašu, tad nekas mūs nenovirzīs no kursa. Bet, ja prātā mēs gribam “lai viņš liktu mani mierā”, bet sirdī vēlamies, piemēram, izvairīties no patiesas tuvības, tad mēs domāsim, ka gribam visu izbeigt, bet darīsim tā, lai attiecības turpinātos.
Avots:
