Norvēģijas lašu audzētāji saskaras ar problēmām, ko radīja neparasti bargā ziema un El Nino klimata parādība, kas izraisīja rekordlielu zivju aiziešanu bojā un bažas par ilgtermiņa prognozēm pirms siltākas vasaras.
Norvēģijas veterinārais institūts paziņoja, ka līdz šim zivju iešana bojā šogad ir sasniegusi 16,7 %, un Norvēģijas veterinārais institūts norādīja, ka “El Nino” – klimata tendence, kas paaugstina temperatūru visā planētas teritorijā – ir veicinājusi medūzu uzbrukumu skaitu.
Norvēģija ir lielākais saimniecībās audzēto Atlantijas lašu ražotājs, kas veido 50 % no pasaules tirgus, un cer uz atveseļojošu vasaru pēc grūtā pirmā pusgada.
Tomēr rekord augsta gaisa temperatūra un siltāks ūdens palielina jūras utu draudus lašu audzētājiem. Jūras utis bieži vien rada stresu zivīm, apdraudot to labturību un noturību pret citām slimībām.
Tādi uzņēmumi kā Leroy Seafood testē īpašus zemūdens būrus dziļi jūrā, lai nepieļautu utis. Bet tas prasa papildus investīcijas.
Lai pasargātu lašu mazuļus no skarbajiem klimatiskajiem apstākļiem, ražotāji tos ilgāk tur arī sauszemes telpās, tomēr tas nav uzlabojis zivju izdzīvošanas rādītājus.
Iekārtās ir pārāk augsta temperatūra, kas izraisa zivju orgānu izaugšanu un aiziešanu bojā, kad tās nonāk jūras ūdenī, teica Kristians Olsens Nordbijs un Kristofers Hauglands no Arctic Securities.
Lašu eksports veido aptuveni 2 % no Norvēģijas gada IKP, un pagājušajā gadā tika eksportēti 1,2 miljoni tonnu lašu 11,2 miljardu ASV dolāru vērtībā, paziņoja Norvēģijas Jūras velšu padome.
Aizsargājot nozares reputāciju, Norvēģija ir aizliegusi eksportēt ievainotas zivis, kas klasificētas kā zemas kvalitātes laši.
Tas liek lauksaimniekiem palielināt zemas kvalitātes lašu pārstrādi vietējā tirgū, lai tos pārstrādātu augstākās kvalitātes produktos, piemēram, filejās vai kūpinātos izstrādājumos, ko viņi var legāli pārdot ārzemēs.
Vienlaikus neapstrādātas zivis nevar apiet tarifu barjeras, lai sasniegtu Eiropas tirgus, līdz ar to lauksaimniekiem ir jāpārdod ievainoto zivju pārpalikums ar atlaidi trešo pušu pārstrādātājiem.
Tikmēr uzņēmumi ar filetēšanas jaudu, piemēram, SalMar saskaras ar neefektivitāti savās ražotnēs, jo trūkst darbinieku, kas vajadzīgi, lai apstrādātu lielākus apjomus.
Pasaules lielākais ražotājs Mowi un mazāks konkurents Grieg Seafood modernizē savas pārstrādes iekārtas.
Lai gan lauksaimnieki cenšas, analītiķi apšauba nozares spēju saglabāt ražas apjomus.
Šogad SalMar samazināja savas 2024. gada apjoma prognozes, bet citi lielākie tirgus dalībnieki saglabāja prognozes nemainīgas.
Akvakultūras datu sniedzējs Tali pārskatīja savu 2024. gada apjoma pieauguma prognozi Norvēģijai un pasaules tirgum līdz tikai 1%, atspoguļojot mazāku jūras biomasu.
Eksperti sagaida, ka daudzi lauksaimnieki šogad cīnīsies ar grūtībām sasniegt savus apjoma mērķus, lai gan vasara ir izšķiroša, lai noteiktu visa gada apjomus.
Pagaidām vēl nav vērojami būtiski ražas apjoma samazinājumi, bet apjoma prognozēs paredzētā “rezerve” noteikti ir izsmelta un samazināta.