Karīna Ivanova savā Facebook kontā dalījusies ar visai bēdīgu pieredzes stāstu ar Slim**cām.
Meitene skaidro:
“Nekad neesmu šāda veida rakstu publicējusi jebkāda veida sociālajos portālos un nebiju domājusi, ka kādrreiz to arī darīšu, taču nu arī manā dzīvē ir pienākusi situācija, kad vēlos padalīties ar savu rūgti rūgto un šokējošo pieredzi.
Nosaucu to šādi: No – “Aptieka tak vēl ir vaļā” līdz Latvijas infektoloģijas centra stacionāram.
Nu tad sāksim, piektdiena (16.03.), pavisam parasta diena, atpūšos, skatos savu seriālu.. Profilakses pēc nolemju izmērīt temperatūru. 37,3 – viss kārtībā tā mēdz būt un tas ir pavisam normāli. Pašsajūta laba. Diena turpinās, laiks iet, ap pulkstens 18:00 sāk sāpēt vēders visā tā garumā, vājums, taču izturami. ~ 20:30 kulminācija – vēdersāpes neciešamas, pakustēties nevar, lauž rokas un muguru, arī tās grūti pakustināt, slikta dūša un reibonis, pēc sajūtām tik auksti itkā stāvētu kaila ārā – 20 grādos, uzreiz ķeros pie termometra un hops – 39,4
Par cik pati pie stūres tāda sēsties nespēju un nedrīkstēju un mājās biju viena, tad nekavējoties sazinājos ar draugu un nolēmām, ka viņš vedīs mani uz Tukuma uzņemšanas nodaļu.
Ap 22:00 ierodamies.Un šeit nu sākas viss stāsts:
Piezvanām pie reģistratūras lodziņa, pienāk māsiņa, saņemot sevi rokās īsos vilcienos paspēju pateikt vien pāris sūdzības uz ko man atbild “būsi noķērusi gripu, labi, nāc iekšā.” Ieeju, man norāda uz kurieni iet apsēsties, tikmēr dežūrārstam Dr.Elmāram Patrikam Borinam stāsta manas sūdzības uz kurām šis DAKTERIS atnāk pie manis un man saka “Bet aptieka tak vēl ir vaļā, kāpēc esi te?” Sāku stāstīt pamazām visas sūdzības un cenšos precizēt arī laiku, kad tās sākušās, sāku ar visilgāko – neciešamām sāpēm kreisajā rokā un duršanu kreisajā muguras lejasdaļā, neesmu vēl pabeigusi stāstīt, kad uz mani skatās kā muļķi un saka – “nu un?! Es neesmu neirologs. Neko te nevaru darīt.” Labi, turpinu ar vēdersāpēm, atkal sāku stāstīt kā un kur sāp un atkal mani pārtrauc ar frāzi “es neesmu ginekologs, mums nav tāda.” Labi, saņemos, stāstu par temperatūras krasajām izmaiņām. Tad nu galu galā man atkal pajautā “nu a ko Tu te dari? Kāpēc atbrauci uz ātrajiem.” Paskaidroju, ka jūtos tik ļoti slikti un ka vēlētos zināt no kā pēkšņi man uzradās 39,4 temperatūra, ja pirms pāris stundām viss bija labi, saku, ka domāju, ka jebkurš šādā situācijā un ar šādu pašsajūtu vēlētos noskaidrot kas vainas un, ka pulkstens ~ 22:00 ģimenes ārsti nevaru dabūt..
Tad nu dakteris man saka “Nu gripa tev būs, varētu jau itkā uztaisīt analīzes, bet tas būs vēl 40 minūtes, pa to laiku tu labāk vari aizbraukt uz Jūrmalu, Kuldīgu vai Rīgu, kur būs citi ārsti, kas ja gribi varēs paskatīties tās sūdzības, vienīgais ko es varu – izpilināt tev paracetamolu pret temperatūru” laikam jau lieki pat uzsvērt, ka visu sarunas laiku runāja ar tik nicinošu, pārmetošu un nepatīkamu balss toni.. Bez maz vai – ko tu te atvilkies, traucē tikai mani ar savām problēmām..
Nebija vairs spēka uzstāt, censties ko panākt un noskaidrot, tāpēc piekritu. Atnāca māsiņa, iedeva man glāzīti ar nomierinošajām zālēm un pēc tam otra māsiņa, kura ielika katetru un pielika sistēmu ar paracetamolu. Visu cieņu viņām – cik nu mums bija tas neilgais komunikācijas brīdis, bet atstāja labu iespaidu, patīkamas personas.
Sistēma pil, tikmēr klausos, atnāk vīrietis, sūdzās par sirds sāpēm un pārsitieniem.. ko viņam pasaka šis pats”dakterītis” – “jūs pats atbraucāt?” Uz ko vīrietis atbildēja, ka jā.. “-Nu tad brauciet mājās un tad pie ģ.ārsta ārstēt veģetatīvo distoniju..” Iedomājaties?! Kungs vēl lūdz lai ko iedod, uztraucies, ka tiešām slikti.. Bet nekā.. cik noprotu, tā nu arī aizbrauca.. Tad nu arī man sistēma izpilēja, ņemu savu izrakstu, samaksāju 7,77 eur un dodos uz Jūrmalu.
Lai lasītu raksta turpinājumu, spied “Tālāk”