Lai arī pēdējo gadu laikā ar dažādu kampaņu un reidu palīdzību ir izdevies samazināt uz autoceļiem bojāgājušo cilvēku skaitu Latvijā, tas joprojām ir viens no augstākajiem visā Eiropā.
Par spīti tam, ka valdība piemērojusi dažāda veida sankcijas, tādas kā lielāki naudas sodi un tiesību atņemšana atļautā braukšanas ātruma pārsniedzējiem un dzērājšoferiem, eksperti lēš, ka patiesībā bīstamība slēpjas kur citur – nepietiekamajā ceļu kvalitātē.
Statistika šajā jomā ir nepielūdzama
2016. gadā Latvijā ceļa negadījumos gāja bojā 158 cilvēki. Attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu, uz vienu miljonu iedzīvotāju tie ir 80 nāves gadījumi. Šie skaitļi ir par 60% augstāki nekā vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Par Latviju sliktāka statistika ir vienīgi par Eiropas pastarītēm uzskatītās Rumānija (97) un Bulgārija (99).
Pagājušajā gadā Latvijā novēroti nelieli statistikas uzlabojumi, satiksmes negadījumos bojā gājuši 134 cilvēki, kas ir par 15% mazāk nekā 2016. gadā.
Ceļu satiksmes negadījumos ievainoto skaits pagājušajā gadā sastādījis 4942 cilvēkus.
Ceļu kvalitāte
“Eiropas valstu datu apkopojums liecina, ka galvenie iemesli kādēļ notiek ceļu satiksmes negadījumi ir atļautā ātruma pārsniegšana, alkohola lietošana pirms sēšanās pie stūres un drošības jostu nelietošana. Latvijā vērā ņemams ir arī kājāmgājēju faktors,” skaidro Latvijas valsts ceļu pārstāve Anna Kononova.
Tomēr Eiropas Ceļu satiksmes drošības novērošanas centrs ( ERSO ) izpētījis, ka Latvijā pie lielā ceļu satiksmes negadījumu skaita ir vainojams tieši nekvalitatīvais ceļa segums, it īpaši lauku rajonos. Tikai 57% no visiem Latvijas ceļiem ir labas kvalitātes.
Augstāk minētais ir tikai likumsakarīgs, jo Latvija ceļu uzturēšanai un būvei tērē krietni mazāk nekā tās kaimiņvalstis. 2017. gadā Latvijā ceļos tika ieguldīti tikai 159 miljoni eiro, kamēr pēc teritorijas mazākajā Igaunijā šī summa sastādīja 210 miljonus, bet Lietuvā pat 428 miljonus eiro.
Latvijas auto asociācijas prezidents Valdis Trēziņš papildina: “Lielākoties mēs izmantojam autoceļus, kas savieno Latviju ar Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu un Igauniju, šie ceļi ir normālas kvalitātes. Bet, ja palūkojamies uz mazākiem ceļiem, kas savieno galvenos ceļus ar ostām un rūpnīcām, tad par tiem man ir daudz jautājumu mūsu valdībai. Tie ir ārkārtīgi nekvalitatīvi un neuzturēti.”
Avots: euronews.com