Jēlnaftas cenas atkāpās no pirmdienas kāpuma vāju pieprasījuma prognožu apstākļos pēc neapmierinošajiem Ķīnas starptautiskās tirdzniecības datiem par novembri.
6:00 pēc Centrāleiropas laika Brent fjūčeru cena samazinājās par 0,37% līdz 71,9 USD par barelu, bet WTI fjūčeru cena noslīdēja par 0,45% līdz 68,06 USD par barelu. Straujā naftas cenu lejupslīde norādīja uz joprojām vājo pieprasījuma perspektīvu tradicionālajos enerģijas tirgos, ko noteica pasaules ekonomikas lejupslīde, īpaši Ķīnā.
Ķīnas eksports novembrī pieauga par 6,7%, bet imports samazinājās par 3,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un abi bija ievērojami zemāki par ekonomistu prognozēto 8,7% un 0,9% pieaugumu. Pirmdien Ķīna arī ziņoja par vājāku, nekā gaidīts, patēriņa cenu indeksu (PCI), uzsverot joprojām gauso iekšzemes pieprasījumu.
Ķīnas prasībām ir būtiska nozīme jēlnaftas tirgos
Jēlnaftas cenas pirmdien pieauga par vairāk nekā 1% saistībā ar Ķīnas apņemšanos pieņemt labvēlīgāku fiskālo un monetāro politiku, lai palīdzētu ekonomikai 2025. gadā.
Augstākās amatpersonas sacīja, ka Ķīna CPC Centrālās komitejas Politiskā biroja sanāksmē “īstenos aktīvāku fiskālo politiku un mēreni brīvu monetāro politiku”. Paziņojumā norādīts, ka Pekina jaunajā gadā ieviesīs agresīvākus stimulēšanas pasākumus, piemēram, paaugstinās fiskālo deficītu, pazeminās procentu likmes un palielinās valdības aizņēmumus, lai atbalstītu tās ekonomikas izaugsmi jaunajā gadā.
Ķīnas kā pasaules lielākās naftas importētājas pieprasījuma perspektīvai ir tieša ietekme uz jēlnaftas tirgiem. Saskaņā ar LSEG aplēsēm Ķīnas naftas imports vidēji bija 10,94 miljoni barelu dienā (bpd) gada pirmajos 10 mēnešos, kas ir par 3,7% mazāk nekā tajā pašā periodā pērn. Tomēr novembra imports sasniedza augstāko līmeni četros mēnešos – 11,62 miljonus bpd.
Pozitīvi ir tas, ka S&P Global ziņojumā tika prognozēts, ka Ķīnas naftas pieprasījums 2025. gadā var pieaugt par 1,7% līdz 17,59 miljoniem barelu dienā (bpd).
Šī uzlabotā perspektīva, iespējams, atspoguļo Pekinas pašreizējos stimulēšanas pasākumus, par kuriem tika paziņots septembrī ar plašu mīkstināšanas politiku, lai atbalstītu tās nestabilo ekonomikas atveseļošanos. Tomēr Commodity Insights analītiķi brīdina, ka ražošanas pieaugums Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, kā arī OPEC+ produkcijas pieaugums var līdzsvarot piedāvājumu un pieprasījumu, mazinot jebkādu pieaugošā pieprasījuma ietekmi uz cenām.
Pagājušajā nedēļā OPEC+ atlika savu plānu atcelt kopējos ražošanas samazinājumus pagājušajā nedēļā, ņemot vērā globālā pieprasījuma samazināšanos un ASV ražošanas pieaugumu. Organizācija, kas piegādā aptuveni pusi pasaules naftas, nolēma atlikt ražošanas palielināšanu par trim mēnešiem un pilnīgu izlaides atjaunošanos par veselu gadu līdz 2026. gada beigām.
“Galu galā tirgus būs vērsts uz pieprasījuma puses faktoriem, ņemot vērā, ka OPEC ir mēģinājusi pielāgot piedāvājuma pusi, lai paaugstinātu cenas, taču līdz šim bez rezultātiem. Nākotnes pieprasījuma nozīmīgākais virzītājspēks būs Ķīna. Tātad, lai naftas cena turpinātu pieaugt , mums ir vajadzīgas stabilas, labas ziņas par Ķīnas ekonomiku,” sacīja Kails Rodda, Capital.com vecākais tirgus analītiķis.
Tuvo Austrumu spriedze
Vienīgais kāpuma faktors naftas tirgos ir ģeopolitiskās spriedzes pastiprināšanās Tuvajos Austrumos.
Nedēļas nogalē Sīrijas nemiernieki gāza valdību un gāza prezidentu Bašaru al Asadu. Šis notikums apvienojumā ar militāro konfliktu saasināšanos starp Irānu un Izraēlu, kā arī situāciju Ukrainā kopumā palielināja neskaidrības reģionā.
Novembra beigās jēlnaftas cenas nedēļas laikā pieauga par vairāk nekā 9% saistībā ar ievērojamu Ukrainas un Krievijas konflikta eskalāciju.