ES un Šveice piektdien panāca divpusēju vienošanos tirdzniecībā aptuveni 550 miljardu eiro vērtībā. Taču darījuma ratifikācija nebūt nav iepriekš noteikts, jo Šveicei par to vēl ir jābalso.
Labējā spārna Šveices Tautas partija (SVP), valsts lielākais politiskais spēks, piektdienas rītā paziņoja, ka iebilst pret vienošanos.
“SVP saka nē šim līgumam par sadarbību ar ES. Līgums ir nedemokrātisks, neuzticams un nepieņemams,” teikts partijas paziņojumā, piebilstot, ka “tas novedīs pie vēl lielākas imigrācijas” un ka “Šveice būs pakļauta ārvalstu tiesnešiem!” atsaucoties uz ES Tiesas pilnvarām izšķirt strīdus iespējamā darījuma ietvaros.
“Šis līgums starp ES un Šveici ir vēsturisks, tas ir sākums ilgstošai sadarbībai,” sacīja fon der Lejena, kura bija devusies uz Berni, piebilstot, ka “tā ir arī daļa no plašāka konteksta, kas ir ļoti svarīgs” pieaugošā globālā konkurences un spriedzes apstākļos.
Darījuma mērķis ir integrēt Šveici ES vienotajā tirgū, atjauninot esošos līgumus par cilvēku brīvu pārvietošanos, transportu un lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Ir arī panāktas dažas jaunas vienošanās, lai integrētu Šveici ES iekšējā elektroenerģijas tirgū, kā arī ļautu tās pētniekiem piedalīties dažās ES pētniecības programmās, piemēram, Horizon Europe.
Šveice ir ES ceturtais lielākais tirdzniecības partneris preču un pakalpojumu jomā, piektdien atgādināja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs ar šo “kopējo divpusējo tirdzniecības nolīgumu 550 miljardu eiro vērtībā”.
Saskaņā ar noslēgto vienošanos Šveice piedalīsies ES kohēzijas fondos ar pirmo iemaksu 2030.–2036. gadam 375 miljonu eiro apmērā gadā.
Taču visjutīgākais sarunu punkts ir nobažījies par drošības klauzulu, ko abas puses var aktivizēt, ja ar darījumu saistītas nesamērīgas ekonomiskās sekas. Tas bija Šveices lūgums pēc tam, kad tā brutāli pārtrauca sarunas 2021. gadā – pirms to atsākšanas šā gada martā – Berne pieprasīja drošības klauzulu attiecībā uz imigrāciju.
Galīgā vienošanās paredz, ka gadījumā, ja rodas domstarpības par šādas klauzulas aktivizēšanu, puses varēs iesniegt savas domstarpības šķīrējtiesā un puse, kas aktivizē drošības klauzulu, varēs veikt līdzsvarošanas pasākumus šķīrējtiesā.
Apmaiņā pret šo koncesiju ES ieguva Eiropas studentiem piekļuvi Šveices universitātēm ar tādu pašu iestāšanās maksu kā Šveices studentiem.
Līgums tagad ir jāratificē ES un Šveicei. Šefčovičs piektdien pauda pārliecību par procesu, kas tiks uzņemts Eiropas pusē. Līgums būs jāapstiprina ES 27 dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam. Sarežģītāka spēle izskatās Šveices pusē, kur vienošanās būs jāapstiprina parlamentam un Šveices iedzīvotājiem referendumā.
Šveices Arodbiedrību savienība (USS), lielākā darbinieku organizācija, ir pretrunīga attiecībā uz šo darījumu, jo pastāv bažas, ka vienošanās rezultātā Šveicē varētu samazināties algas. Tā piektdien paziņoja, ka būs nepieciešams laiks, lai izskatītu vienošanos, pirms pieņemt oficiālu nostāju.