ASV prezidents Džo Baidens bloķējis US Steel pārņemšanu, ko gribēja veikt lielākā Japānas firma, pildot politisko solījumu, neskatoties uz bažām, ka šis solis varētu kaitēt Vašingtonas attiecībām ar Tokiju un atbaidīt citus ārvalstu investorus.
Baidens minēja draudus nacionālajai drošībai, noraidot Nippon Steel pirkumu, sakot, ka ASV īpašumtiesības ir svarīgas, lai ASV tērauda rūpniecība un tās piegādes ķēdes būtu spēcīgas.
Viņa iejaukšanās sekoja Apvienotās tērauda strādnieku arodbiedrības spiedienam, kas bija pret darījumu, kas bija jutīgs politisks jautājums 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā.
Japānas valdība Baidena lēmumu nosaukusi par “nesaprotamu”.
Nippon Steel un US Steel sacīja, ka Baidena lēmums liecina, ka darījuma pārskatīšana ir “sabojāta” politiska labuma gūšanai.
Abi uzņēmumi, kas iepriekš bija draudējuši iesūdzēt valdību tiesā, ja darījums nenotiks, piektdien paziņoja, ka veiks “atbilstošu rīcību, lai aizsargātu savas likumīgās tiesības”.
“Mēs uzskatām, ka prezidents Baidens ir upurējis amerikāņu tērauda strādnieku nākotni savas politiskās dienaskārtības dēļ,” teikts kompāniju paziņojumā, piebilstot, ka šis solis ir “atvēsinošs vēstījums jebkuram uzņēmumam, kas atrodas ASV sabiedrotajā valstī un kas plāno ievērojamus ieguldījumus Amerikas Savienotās Valstis”.
Japānas amatpersonas arī sacīja, ka ir vīlušās par šo lēmumu.
“Japānas un ASV ekonomikas aprindās un jo īpaši Japānas rūpniecībā ir lielas bažas par turpmākajām investīcijām starp Japānu un ASV, un Japānas valdībai nav citas izvēles, kā šo lietu uztvert nopietni,” sacīja Japānas rūpniecības un tirdzniecības ministrs. Yoji Muto teikts paziņojumā Reuters.
Baidena lēmums pieņemts gadu pēc tam, kad uzņēmums Nippon Steel pirmo reizi paziņoja par 14,9 miljardu dolāru darījumu, lai iegādātos savu mazāko konkurentu no Pensilvānijā.
Tas rada būtiskus jautājumus par uzņēmuma turpmāko virzību — 124 gadus veco nosaukumu, kas kādreiz bija Amerikas industriālās varenības simbols, bet tagad ir daudz mazinājies.
Uzņēmums pavadīja mēnešus, meklējot pircēju, pirms 2023. gada decembrī paziņoja par saistību ar Nippon Steel, pasaulē ceturto lielāko tērauda ražotāju.
Uzņēmums US Steel ir brīdinājis, ka tai varētu nākties slēgt rūpnīcas bez investīcijām, kas tiktu nodrošinātas ar jaunu īpašnieku.
Abi uzņēmumi bija apņēmušies neatlaist darbiniekus un piekāpās, cenšoties iegūt atbalstu darījumam. Tikai šonedēļ viņi piedāvāja finansēt darbaspēka apmācības centru un, kā ziņots, piešķir valdībai veto tiesības potenciālajiem ražošanas samazinājumiem.
Taču šie argumenti nespēja pārliecināt Baidenu, kurš pagājušā gada sākumā bija iebildis pret vienošanos, jo vēlēšanu sezona kļuva karstāka un Pensilvānijas štatā bija nolēmis ieņemt galveno lomu.
Darījumu kritizēja arī jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps un nākamais viceprezidents Dž.D. Venss, kuru aicinājumi arodbiedrību darbiniekiem veidoja lielu daļu no viņu kampaņas vēstījuma.
ASV valdības grupa, kuras uzdevums ir izskatīt vienošanos par valsts drošības riskiem, līdz decembra beigām nespēja panākt vienprātību, atstājot lēmumu Baidena ziņā, kuram bija jārīkojas 15 dienu termiņā.
Savā piektdienas paziņojumā viņš sacīja, ka ārvalstu īpašumtiesības rada risku un lika uzņēmumiem 30 dienu laikā atteikties no darījuma.
“Spēcīga vietējā īpašumā un pārvaldītā tērauda rūpniecība ir būtiska valsts drošības prioritāte un ir ļoti svarīga noturīgām piegādes ķēdēm,” viņš teica.
“Tas ir tāpēc, ka tērauds nodrošina mūsu valsti: mūsu infrastruktūru, mūsu autorūpniecību un aizsardzības rūpniecības bāzi. Bez vietējās tērauda ražošanas un vietējiem tērauda strādniekiem mūsu valsts ir mazāk spēcīga un mazāk droša.”
Apvienotā tērauda strādnieku arodbiedrība šo lēmumu nodēvēja par “pareizo soli mūsu biedriem un mūsu nacionālajai drošībai”, norādot, ka tās opozīciju izraisījušas bažas par nozares ilgtermiņa dzīvotspēju.”