Pēc divu nedēļu augstākā līmeņa sasniegšanas jēlnaftas cenas pirmdien atkal saruka, investoriem līdzsvarojot pozīcijas galvenajās aktīvu klasēs. Tomēr, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, tuvākajā laikā saglabājas kāpuma faktori.
Jēlnaftas cenas pieauga līdz divu nedēļu augstākajam līmenim saistībā ar Ukrainas un Krievijas konflikta būtisku eskalāciju. Brent fjūčeri ICE pieauga par 5,8%, bet WTI fjūčeri NYMEX pagājušajā nedēļā pieauga par 6,3%.
Tomēr pirmdien Āzijas sesijas laikā augšupvērstais impulss apsīka, visticamāk, pozīciju pārbalansēšanas dēļ galvenajās aktīvu klasēs.
6.30 pēc Centrāleiropas laika Brent fjūčeru cena nokritās par 0,72% līdz 74,63 USD par barelu, bet WTI fjūčeru cena samazinājās par 0,53% līdz 70,71 USD par barelu. Konflikta izraisītais zelta un ASV dolāra rallijs ir zaudējis spēku, jo dārgmetālu cenas noslīdēja par 1,7%, dzēšot piektdienas pieaugumu, un dolāra indekss atkāpās no divu gadu augstākā līmeņa, samazinoties par 0,5%.
Neskatoties uz cenu atkāpšanos, jēlnaftas tirgos, tuvojoties gada beigām, var saglabāties kāpuma tendences. Ģeopolitiskā spriedze un iespējamā Ķīnas prasību atdzimšana, visticamāk, veicinās turpmāku atveseļošanos naftas tirgos tuvākajā laikā.
Ģeopolitiskā spriedze palielina naftas cenas
Ukraina pirms nedēļas izmantoja ASV ražotas lielāka darbības rādiusa raķetes, mērķējot uz militāro bāzi Krievijas teritorijā. Atbildot uz to, Krievija brīdināja par kodolieroču izmantošanas doktrīnas pazemināšanu.
Bažas ir saistītas ar iespējamiem piegādes traucējumiem, ja Ukraina uzbruks Krievijas naftas un gāzes infrastruktūrai. Eskalācija var turpināties šonedēļ, jo Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis paziņoja, ka Ukraina ir bijusi gandrīz 500 bezpilota lidaparātu mērķis un kļuvusi par Krievijas munīcijas “izmēģinājumu poligonu”.
Tuvajos Austrumos tirgotāji cieši uzrauga risku, ka Izraēla varētu veikt atbildes triecienu Irānas naftas infrastruktūrai, pieaugot spriedzei starp abām valstīm. Saskaņā ar S&P Global datiem Irānas jēlnaftas iekraušana kopš oktobra ir palēninājusies.
Tikmēr Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) valde pieņēma rezolūciju, lai piespiestu Irānu uzsākt jaunu kodolsarunu raundu. Šo piektdien notiks Irānas un Eiropas darījuma partneru Vācijas un Lielbritānijas tikšanās, ziņo Reuters.
Partijas virzās uz vienošanos pirms Trampa nākšanas pie varas janvārī. Sagaidāms, ka ASV ievēlētais prezidents pastiprinās Irānas naftas eksporta ierobežojumus, kas varētu novest pie viena miljona barelu dienā jeb 1% no pasaules piegādes samazinājumiem, ja tas notiks. Irāna ir pasaulē trešā lielākā naftas rezervju glabātāja 2023. gadā. Taču tās ieguve jau vairākus gadus ir ierobežota ASV sankciju dēļ.
Ķīnas naftas imports pieaug
Cerības uz Ķīnas importa atjaunošanos novembrī bija vēl viens katalizators, kas paaugstināja naftas cenas. Ķīnas jēlnaftas imports šomēnes var sasniegt 11,4 miljonus barelu dienā cenu samazinājuma dēļ, kas ir trešais lielākais mēneša sūtījums šogad, liecina LSEG Oil Research. S&P Global ziņojums liecina, ka Ķīnas pieprasījums pēc naftas var pieaugt par 1,1% līdz 17,29 miljoniem bpd 2024. gadā un pieaugt par 1,7% līdz 17,59 miljoniem bpd 2025. gadā.
Ķīna septembrī veica plašus stimulēšanas pasākumus un turpina īstenot turpmākas mīkstināšanas politikas, lai stiprinātu ekonomiku. Jaunākie ekonomikas dati liecināja, ka Ķīnas eksports pieauga par 12,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, oktobrī sasniedzot 309,06 miljardus ASV dolāru, kas ir lielākais pieaugums kopš 2023. gada Mača. Ķīnas mazumtirdzniecības, ražošanas darbību un mājokļu tirgu rādītāji pagājušajā mēnesī ir bijuši labāki, nekā gaidīts.