Dažās nozarēs ir stresaināki darbi nekā citās. Euronews Business aplūko Eiropu, lai noskaidrotu, kurās valstīs nodarbinātie ir visvairāk stresa pārņemti.
Globālā nenoteiktība un aizvien pieaugošie samazinājumi darbā var apgrūtināt darba atrašanu. Tajā pašā laikā dzīves dārdzības palielināšanās padara vēl svarīgāku to, lai cilvēki noturētu savu pašreizējo darbu, pat ja dažkārt tas ir pārāk stresains.
Uzņēmums Claims.co.uk ir sagatavojis ziņojumu, kurā norādīts, kuras ir visstresainākās darba vietas.
Saskaņā ar šo informāciju tika konstatēts, ka Apvienotajā Karalistē visvairāk stresa izjūt policisti, kā arī sociālie darbinieki un labklājības un mājokļu speciālisti, kuri arī izjūt ievērojamu stresu. Gandrīz katrs 50. respondents norādīja, ka viņa darbs negatīvi ietekmē viņa garīgo labsajūtu.
Citviet Eiropā mācību uzņēmuma Lepaya veiktajā pētījumā Nīderlandē, Beļģijā, Apvienotajā Karalistē un Vācijā tika konstatēts, ka divas trešdaļas Eiropas darbinieku ir stresa situācijā. Izglītība un veselības aprūpe bija divas nozares, kurās darbinieki izjuta vislielāko stresu.
Vairākos gadījumos lielu daļu stresa darbā rada tas, ka robežas starp darbu un personīgo dzīvi kļūst arvien neskaidrākas, daļēji attālinātā darba izplatības dēļ. Daudzos gadījumos arī darba veids un nozare apgrūtina pilnīgu nepieejamību, piemēram, neatliekamās palīdzības dienestos.
Izglītība un veselības aprūpe ir starp visstresainākajiem darbiem Eiropā
Lepaya pētījumā konstatēts, ka 56 % Nīderlandes darbinieku sevi raksturo kā stresa pārņemtus, tāpat kā 67 % Beļģijas darbinieku. Aptuveni 70 % Apvienotās Karalistes darbinieku, kā arī 71 % Vācijas darbinieku norādīja, ka viņi ir stresa situācijā.
Vācijā izglītība, automobiļu ražošanas nozare, veselības aprūpe, sabiedriskie pakalpojumi un finanses bija vienas no nozarēm, kurās strādāt ir visstresainākais darbs.
Arī Nīderlandes darbinieki kā vienu no stresainākajām nozarēm nosauca veselības aprūpi, izglītību un sabiedriskos pakalpojumus, kā arī ēdināšanas, informācijas un komunikācijas darbu.
Apvienotajā Karalistē papildus policijai, sociālajai un labklājības jomai un mājokļiem par vienām no visstresainākajām nozarēm tika atzītas arī medmāsu profesijas. Arī darbs izglītībā iekļuva šajā sektorā, ietekmējot skolotājus pamatskolā, vidusskolā un augstskolā.
Augsts stresa līmenis bija arī cilvēkresursu jomā un valsts pārvaldes administratīvajos darbos.
Saskaņā ar 29 % no Lepaya aptaujātajiem Nīderlandes darbiniekiem, 29 % no aptaujātajiem Nīderlandes darbiniekiem paši bija galvenie atbildīgie par augsta stresa līmeņa risināšanu vai novēršanu darbā. Šim viedoklim piekrita 47 % Beļģijas darbinieku, kā arī 49 % Apvienotās Karalistes un 51 % Vācijas darbinieku.
Tomēr aptuveni 57 % Nīderlandes darbinieku arī atklāja, ka viņi vēlētos saņemt lielāku atbalstu no darba devēja darba stresa risināšanā, un to pašu uzskata arī 57 % Vācijas darbinieku. Tam piekrita arī 67 % Beļģijas darbinieku un 65 % Apvienotās Karalistes darbinieku.
Londona un Amsterdama ir starp pilsētām Eiropā, kur darbiniekiem ir vislielākais izdegšanas sindroms
Saskaņā ar Instant Offices veikto pētījumu, kurā uzsvērts, ka 91 % britu darba ņēmēju pēdējā gada laikā ir saskārušies ar “lielu vai ārkārtīgi lielu” stresa daudzumu, Londona ieņēma pirmo vietu kā visvairāk izdegusī pilsēta Eiropā.
Aptuveni 20 % Apvienotās Karalistes darba ņēmēju šajā periodā bija arī jāņem atvaļinājums no darba stresa radīto psihisko seku dēļ.
Pētījums tika veikts, pamatojoties uz to, cik bieži Google meklēšanas meklētājos tika meklēti izdegšanas jēdzieni, tostarp izdegšana darbā.
Londonā ar izdegšanu saistītās tēmas Google meklēja 2240 reizes mēnesī. Arī citas Eiropas pilsētas, piemēram, Amsterdama un Berlīne, nebija tālu no tām – attiecīgi 520 un 420 Google meklējumi par šīm tēmām mēnesī.
Daži no galvenajiem iemesliem augstam stresa līmenim, kas dažkārt var novest pie izdegšanas, bija liela darba slodze, kā arī neapmaksātu uzdevumu skaita pieaugums. To veicināja arī regulāra pārāk daudz neapmaksātu virsstundu strādāšana, kā arī izolētības sajūta darbā.
Tāpat lielu stresu izraisīja arī bažas par darba drošību un atlaišanu, kā arī tas, ka finansiālu apsvērumu dēļ bija jāpieņem vairāk apmaksāts darbs. Dažos gadījumos stresa līmeni ievērojami paaugstināja arī kolēģu iebiedēšana un iebiedēšana.