Tā kā politikas veidotāji maina prioritātes no stabilitātes uz izaugsmi, pretrunīgi vērtētie finanšu instrumenti atkal gūst popularitāti.
Francijas centrālās bankas vadītājs paziņoja, ka zaļā vērtspapīrošana varētu palielināt vides kreditēšanu par simtiem miljardu eiro gadā.
Sarežģītās un pretrunīgi vērtētās aizdevumu paketes, kuru sabrukums bieži tiek uzskatīts par 2008. gada finanšu krīzes cēloni, atkal ir iemantojušas ES politikas veidotāju atzinību, jo uzmanība no stabilitātes nodrošināšanas atkal tiek pievērsta ekonomikas konkurētspējas veicināšanai.
Strukturētie produkti “varētu palielināt banku spēju finansēt zaļos projektus par vairākiem simtiem miljardu eiro gadā,” teica Fransuā Viljērs de Galē pasākumā Briselē, ierosinot, ka varētu izveidot kopēju emisijas platformu vai valsts garantiju, lai stimulētu panīkušo tirgu.
Bankas apgalvo, ka pārvēršana vērtspapīros ļauj tām pakot un tālāk pārdot aizdevumus, lai atbrīvotu savas bilances turpmāku ieguldījumu veikšanai, taču 2008. gadā šie aktīvi tika uzskatīti par toksiski bīstamiem, kā rezultātā finanšu tirgi iesaldējās.
Tomēr daži, tostarp ES finanšu ministri, kas tiekas Eurogrupā, uzskata, ka regulatīvie ierobežojumi, kas tika ieviesti, reaģējot uz šo situāciju, tagad varētu būt jāsamazina.
Tā kā klimata pārmaiņu ierobežošanai nepieciešami arī lieli ieguldījumi, daži uzskata, ka tie varētu būt vērsti uz aizdevumiem tādiem videi draudzīgiem projektiem kā vēja ģeneratoru parki vai energoefektīvas mājas.
Eiropai būtu arī jāīsteno reformas, lai nodrošinātu vairāk riska kapitāla, centralizētu kapitāla tirgu uzraudzību un vienotu virsgrāmatu, kas balstīta uz bitcoin tipa sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, lai modernizētu maksājumu sistēmu, teica Viljērs de Galē.
Šīs piezīmes izskanēja ES politiskā cikla izšķirošajā posmā, kad Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena nākamnedēļ paziņos savas augstāko amatpersonu komandas portfeļus.
Ņemot vērā Ukrainas situāciju un panīkušo ekonomiku, virziens jau ir skaidrs, sacīja ES izpildvaras augstākais finanšu pakalpojumu ierēdnis Šons Berrigans – politikas veidotāji ir gatavi uzklausīt viedokli par ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, nevis izvairīšanos no 2008. gada atkārtošanās.
Ar Briseles īstenotās finanšu tirgu uzraudzības centralizēšanu ne vienmēr pietiks, lai veicinātu investīcijas, jo līdzīga reforma banku nozarē nav nodrošinājusi integrētu tirgu.