Simtiem Reuters aptaujāto ekonomistu optimisms attiecībā uz pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīvām šogad un nākamgad pieaug, tomēr riski joprojām ir vērsti uz inflācijas pieaugumu.
Lai gan lielākajai daļai lielāko centrālo banku pagājušajā gadā ar strauju likmju paaugstināšanu izdevās ierobežot strauji augošo inflācijas līmeni, noturīgā globālā ekonomika ar spēcīgu nodarbinātības un algu pieaugumu ir saglabājusi risku, ka cenu spiediens atkal strauji pieaugs.
Kopumā 56% vairākums ekonomistu – 114 no 202, kas atbildēja uz jautājumu par inflāciju globālajā aptaujā, kura aptvēra gandrīz 50 nozīmīgākās pasaules ekonomikas valstis un kura tika veikta no 8. līdz 25. jūlijam, – norādīja, ka inflācija atlikušajā gada laikā drīzāk būs augstāka, nekā viņi prognozēja. Līdzīgi arī ar likmēm.
Prognozēts, ka pasaules tautsaimniecības izaugsme šogad un nākamgad sasniegs 3.1%, kas ir uzlabojums salīdzinājumā ar aprīļa aptaujā prognozētajiem 2.9% un 3.0% un aptuveni atbilst Starptautiskā Valūtas fonda jaunākajām prognozēm.
Taču pat ar šo uzlabojumu joprojām gaidāms, ka daudzas centrālās bankas līdz gada beigām vismaz divas reizes samazinās procentu likmes.
“Es domāju, ka galvenais stāsts ir tas, ka izaugsme visā pasaulē ir spējusi turpināties … globālajai ekonomikai ir izdevies noturēties, saskaroties ar daudzām grūtībām un spriedzes faktoriem,” teica BMO Capital Markets galvenais ekonomists Duglass Porters.
“Tā joprojām aug nedaudz straujāk par 3 %, neraugoties uz dažādām problēmām. Mēs prognozējam, ka otrajā pusgadā izaugsme saglabāsies aptuveni 3 % līmenī.”
Šis optimisms ir pretstatā šā gada sākumā paustajām bažām par to, vai ASV ekonomika spēs absorbēt tik agresīvu monetārās stingrības sezonu bez lejupslīdes, lai gan bažas par 2. vietā esošo ekonomiku – Ķīnu – saglabājas.
Salīdzinājumā ar situāciju pirms trim mēnešiem tika uzlaboti 24 no 48 aptaujātajām galvenajām ekonomikām, no kurām 13 bija attīstītajās valstīs, kur bija bažas par pieprasījuma samazināšanos, bet pārējās 11 – jaunajās tirgus ekonomikas valstīs.
Astoņpadsmit valstīs rādītāji tika pazemināti, bet sešās valstīs tie netika mainīti.
Tomēr no galvenajām centrālajām bankām ekonomisti sagaida, ka Federālo rezervju sistēma un Anglijas Banka šogad samazinās likmes divas reizes, bet Eiropas Centrālā banka – trīs reizes, liecina aptauja.
Prognožu sagatavotāji saglabājuši konsekventāku viedokli nekā finanšu tirgotāji un investori. Agresīvās tirgus cenas, kas gada sākumā paredzēja procentu likmju samazinājumu, gada sākumā samazinājās no sešiem FED samazinājumiem līdz vienam vai diviem, bet nesen samazinājās līdz vienam vai diviem, un tagad tās atkal ir trīs.
Tā kā izaugsme pagaidām saglabājas, inflācija joprojām lielākoties noteiks, cik zemas procentu likmes var būt un kad. Jau tagad sagaidāms, ka lielākā daļa centrālo banku – 19 no 27, kurām ir inflācijas mērķis, – līdz 2024. gada beigām to nesasniegs.
Uz jautājumu, kura pamatinflācijas sastāvdaļa būs visievērojamākā, lielākā daļa atbildēja, ka pakalpojumi, kam sekoja mājokļi un īres maksas.
60% vairākums – 131 no 220 respondentu – atbildēja, ka procentu likmes līdz gada beigām, visticamāk, būs augstākas nekā pašlaik prognozētas.