Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par starptautiskajām un Latvijas Republikas nacionālajām sankcijām, kas cita starpā paredz definēt “patiesā labuma guvējus”.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tā izstrāde balstīta uz Finanšu darījumu darba grupas jeb FATF rekomendācijām, paredzot, ka valstīm ir jāievieš efektīva sistēma cīņai ar naudas atmazgāšanu, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanos.
Ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti norādīts uz vairākiem būtiskiem trūkumiem tiesiskajā regulējumā sankciju jomā, kurus nepieciešams nekavējoties uzlabot, argumentēts likumprojekta anotācijā.
Ar likumprojekta 1.pantu plānots precizēt termina “kompetentā institūcija” definīciju, nosakot, ka par kompetento institūciju var būt ne tikai publiskas personas institūcija, bet arī cita institūcija. Šāds grozījums ļauj papildināt kompetento institūciju loku ar, piemēram, Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un Latvijas Zvērinātu notāru padomi.
Tāpat likumprojektu iecerēts papildināt ar termina “patiesais labuma guvējs” definīciju, atsaucoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu.
Likumprojektā plānots precizēt subjektu loku, uzsverot, ka valstij saistošās sankcijas ir jāievēro visām personām Latvijā, uzliekot likuma subjektiem pienākumu ievērot un izpildīt sankciju režīmus. Līdzšinējais regulējums, kas bija attiecināms uz fiziskām un juridiskām personām, no subjektu loka izslēdza personu apvienības bez juridiskās personas statusa, piemēram, personālsabiedrības.
Likumprojekta 3.pants paredz iespēju Latvijai, nenosakot nacionālās sankcijas, proponēt jeb ierosināt starptautisko sankciju noteikšanu. Pašlaik Latvija šādu ierosināšanu var veikt tikai pēc tam, ja saskaņā ar likumu Ministru kabinets ir noteicis nacionālās sankcijas. Savukārt panta otrā daļa paredz nosacījumu, ka starptautisko sankciju ierosināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Līdzšinējo regulējumu iecerēts arī papildināt ar nosacījumu, ka ANO noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas ir tieši piemērojamas Latvijā, definējot šo sankciju informācijas izplatīšanu no ANO līdz kompetentajām institūcijām un plašākai sabiedrībai. Tas, ka šāds normatīvais regulējums Latvijā neeksistē, FATF ziņojumā norādīts kā būtisks trūkums, kas traucē precīzi ieviest sankciju režīmus, jo tās netiek izpildītas nekavējoties un bez brīdinājuma.
Tāpat likumprojekts paredz noteikt sankciju piemērošanu Eiropas Savienības politiku un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā.
Likumprojekta 10.pants paredz arī veikt precizējumus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas varētu pieņemt lēmumu par finanšu līdzekļu iesaldēšanu gadījumā, ja tās rīcībā ir fakti, ka finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka rīcībā esošie līdzekļi nepārprotami pieder sankciju subjektam.
Grozījumi arī paredzētu, ka informācijas sniegšana kompetentajām institūcijām un Valsts drošības dienestam no nodokļu konsultantu, ārpakalpojuma grāmatvežu, zvērinātu revidentu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību, zvērinātu notāru, advokātu un citu neatkarīgu juridisko pakalpojumu sniedzēju puses nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Tāpat ar grozījumiem likumā iecerēts labot vairākas neprecizitātes, piemēram, Eiropas Savienības regulu terminoloģijā.
Likumprojektā paredzēti arī pārejas noteikumi, nosakot, ka minētie grozījumi attiecībā uz sankciju piemērošanu publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā nebūs attiecināmi uz tiem iepirkumiem vai to procedūrām, kas uzsāktas vai izsludinātas pirms jauno izmaiņu stāšanās spēkā.
LETA jau ziņoja, ka Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja jeb “Moneyval” noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. “Moneyval” Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.
Šā gada februārī Ministru Prezidents Krišjānis Kariņš (JV) parakstīja trīs rīkojumu projektus, kas paredz reformēt finanšu sektora uzraudzību. Rīkojumu projekti paredz ne tikai stiprināt banku uzraudzību, bet arī izslēgt no finanšu sektora bankas, kas necīnās ar finanšu noziegumiem.