Lai paplašinātu publisko iepirkumu procedūru izvēles iespējas aizsardzības un drošības jomās, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 13.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā.
Līdz ar likuma grozījumiem paredzēts, ka Ekonomikas ministrija varēs izvēlēties publisko iepirkumu procedūru un piemērot arī aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējumu, nevis kā patlaban tikai izsludināt atklātus konkursus, ņemot vērā valsts energoapgādes drošuma intereses.
Pašlaik likums paredz deleģējumu valdībai noteikt kārtību, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu rezervju izveidei noteiktā apjomā, lai enerģētiskās krīzes periodos nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem. Par drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu un sniegšanu atbildīgā ministrija reizi gadā izsludina atklātus konkursus, teikts likumprojekta anotācijā.
Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora akcijas un sistēmas infrastruktūras objekti nav atsavināmi. Kā valstiski svarīga tautsaimniecības objekta akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” visas akcijas un tai piederošos elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras objektus nevarēs atsavināt vai izmantot kā ķīlu kredītu vai citu saistību nodrošināšanai, nosaka plānotie likuma grozījumi.
Likumprojekts arī paredz noteikt, ka valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” īpašumā esošie pārvades un telekomunikāciju tīkli kā neprivatizējama manta varēs pāriet un būt arī tādu kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā, kuru visas kapitāla daļas ir valsts īpašums.
Komisija lūgs Saeimu Enerģētikas likuma grozījumus atzīt par steidzamiem un izskatīt tos divos lasījumos.