“Tātad vasarā cirkulē uguns enerģija, kas iet uz visām pusēm. Lai tā tevi nesadedzinātu, ugunīgums laikus jādzēš. Tādēļ ēdienam jābūt vieglam, svaigam, mitram, ja tā varētu izteikties, turklāt visu vajag kārtīgi sakošļāt,” uzsver Roberts Lācītis.
Daudz salātu, zaļumu, ogu, augļu, jauno dārzeņu, mīksts kazas siers. Noder produkti, kas rada prieku, izraisa labsajūtu. Lai maltīte nav pārāk bieza, bet vairāk uz šķidro pusi, lai ir saldena un krāsaina. Ēd dažādas ogas – zemenes, ērkšķogas, avenes, upenes, mellenes, ķiršus… Ja organismā ir pietiekams vitamīnu daudzums, sāc priecāties par dzīvi!
Zemenes ar kraukšķi
Zemeņu laikā galvenā recepte ir vienkārša – zemenes. Nomazgā un liec mutē! Šīs ogas nevajag sarežģīti gatavot, bet baudīt tāpat. Var pievienot salātiem.
Lācītim patīk uz šķīvja veidot mozaīku. “Ņemu kraukšķīgos ledussalātiņus, kas pilni ar ūdeni, pievienoju zaļumus, ķiploku dīgstus, avokado un mīksto kazas sieru. Vēl iedrupinu treknu un labām taukvielām pārpilnu zivi. Iegriežu sulīgas zemenes – garšai un skaistumam. Pieberu mandeles un citas sēkliņas, uzrasinu ingvera sulu un citronu. Man patīk, ja viss tā harmoniski saiet kopā gan garšā, gan vērtīgumā. Šāds ēdiens ir kā zāles, jo tajā ir pietiekami daudz kalcija, olbaltumvielas un citas vērtīgas uzturvielas. Šos salātus ēdu vakarā, jo tad labāk uzsūcas minerālvielas. Eļļu nepievienoju, ja tās kvalitāte nepārliecina, nereti tas ir vien nenosakāmas izcelsmes viskozs šķidrums.”
Zupiņa un pļuriņa
Vasarai labi piestāv pļuriņa, kā to nodēvē Lācītis. Smalkvārds gan ir citāds – smūtijs. Tas ir sablendēts strebeklis, ko veido ūdens, ogas, gurķis, zaļas lapas, zaļumi vai jebkas cits. “Es vēl piemetu mārdadža sēklas vai jūras kāpostus un tad baudu – organisms priecājas, manī viss dzied!”
Lai pagatavotu pēc iespējas vērtīgāku pļuriņu, jābūt labam blenderim. Eksperts piebilst: jo produkts smalkāk sablendēts, jo labāk uzsūcas organismā.
Vēl Lācītis iesaka gatavot smūtiju, liekot atsevišķi augļus un ogas, – vienreiz izmanto dažādas ogas, citā reizē iemaļ tikai augļus. Viņš gan neizmanto banānus. “Banāns būtībā ir pabiezs ēdamais, visai sātīga maltīte. Turklāt visbiežāk šis auglis nav dabiski nogatavojies. Ja varētu pats no palmas noraut gatavu un smaržīgu banānu, noteikti ēstu un priecātos.”
Saku, ka ārsti nereti iebilst pret smūtiju, jo, tādu baudot, nenotiek košļāšanas funkcija. Lācītis piekrīt, taču skatās citādi: ja veselība uzlabojas un vēders iziet labi, nebūtu jāuztraucas.
Aukstam ūdenim – nē!
Karstā laikā ļoti slāpst, un daudzi izvēlas aukstu dzērienu. Lācītis to salīdzina ar karstu plīts virsmu, kam uzmet ledus gabalu un kas sāk plaisāt. Tāpat notiek, iedzerot kaut ko aukstu, – cieš asinsvadi un sirds. Turklāt organismam tā ir lieka slodze, jo tam nākas sasildīt auksto šķidrumu.
“Ikviens būs pamanījis – padzeries aukstu, un uzreiz izsit sviedrus. Tūlīt atkal gribas dzert. Jo vairāk svīsti, jo vairāk slāpst… Ne velti siltajās zemēs dzer karstu tēju, bauda palēnām. Tādējādi tiek stabilizēta gan ārējā, gan iekšējā enerģija un organismā radīts līdzsvars. Vasarā es gan ņemu līdzi aukstu ūdeni, taču turu to somas ārpusē, lai saulē sasilst. Tādu dzerot, es neradu kaitējumu savam ķermenim, veselībai.”
