Nemeklējiet uzmanību. Dzīvojiet tā, lai jūs neviens neievērotu. Dzīvojiet tā it kā jūs neeksistētu. Virzieties tā, lai jūsu kustību nevienam nebūtu manāma, un pat, lai neviens pat nenojaustu, ka jūs esiet.
Tikai tad jūs sasniegsiet eksploziju, kura saucās garīgums. Savādāk ego vienmēr būs kā smags akmens bluķis, kas aizšķērso sprādziena iespēju. Tas jūs grauzīs no iekšpuses.
Kāpēc jūs meklējiet uzmanību? Tāpēc, ka jūs neesiet pārliecināti par sevi, neziniet, kas jūs esiet. Bet kā jūs ar uzmanības palīdzību uzzināsiet, kas jūs esat? Jūs nevarat uzzināt sevi, skatoties spogulī, un jūs nevarat uzzināt sevi, skatoties citiem acīs – vērtē viņi jūs vai kritizē, – šīs acis nav nekas vairāk kā spoguļi: draudzīgi, naidīgi, bet visi tie ir tikai un vienīgi spoguļi.
Jums sevi jāiepazīst tieši, nepastarpināti.
Jums jādodas iekšā.
Ego dzīvo no uzmanības. Tā ir melīga parādība. Aptveriet Ego un izejiet no tā. Un atliek jums tikai no tā iziet, kā jūs caurstrāvos jaunas vērtības skaidrība, klusums, kurš pārspēj jebkādu sapratni, klusēšana – dabīga spontāna klusēšana un svētlaime sāks izpausties jūsos, iekšējā deja. Un nav citas dejas, un nav citas ekstāzes.
Ošo
avots: skverweb.ru