Netraumējiet un atļaujiet kokam izaugt!
Arborists Edgars Neilands, vaicāts, kā atpazīt perspektīvu dižkoku, vispirms aicina kokus iestādīt un atļaut tiem augt. “Īpašumā, kurā zāle tiek pļauta katru nedēļu, koks nevar izaugt, jo to iznīcinām vēl maziņu. Lai būtu dižkoki, tie vispirms ir jāiestāda. Valsts nozīmes dižkoks, piemēram, ozols, var izaugt arī nepilnos simts gados. Ja tam ir laba augsne, saule un aug īstajā vietā.”
E. Neilands mudina stādīt kokus svētkos, bērnu dzimšanas dienās utt.: “Tiem, kuriem ir hektāri, noteikti vēl ir daudz vietas, kur iestādīt. Arī 1200 kvadrātmetru gruntsgabalā atrastos vieta vienam lielam kokam.” Koku var iestādīt, piemēram, saimniecības ēkas dienvidu pusē, lai tā nesakarst – vasarā lapu virsma strādās kā gaisa kondicionieris. Retinot vai zāģējot atstāt kādu kļavu, liepu vai ozolu arī grāvja malā, kur prasītos visu iztīrīt. Tā var tikt pie divdesmitgadīga koka, par kuru, ja būtu jānopērk un jāiestāda, jāmaksā vismaz 1000 eiro.
Arī kokiem, kuriem ir divi metri un lielāks apkārtmērs, vajag pavisam nedaudz, lai tie kļūtu par dižkokiem. “Tie mums jāsargā, jo tie ir perspektīvie dižkoki,” piebilst E. Neilands.
Ko nozīmē sargāt potenciālo dižkoku? Visbiežāk kokus traumējam, tīrot sniegu ar traktoru, pļaujot vai arot. Arborists arī aicina neizzāģēt kokiem zemos zaros. “Zemie zari ir rota lieliem kokiem. Zem zariem veidojas telpa ar īpašu noskaņu un atmosfēru. Liepai dabiski ir zari līdz zemei. Noteikti ir saimniecībā vieta, kur varētu palikt koki ar zariem, jo ne jau visur jāskrien vai jābrauc. Varbūt ne gluži pagalma vidū, bet mājai otrā pusē – kāpēc ne? Bērniem štābiņu kur ierīkot…”
Koku var nosmacēt, sasienot ap to veļas auklas, karinot šūpoles, sienot suņa ķēdi, kas norīvē stumbru vai ieaug tajā. “Tā daudzi koki aiziet bojā. Ar materiāliem, kas nav elastīgi, jābūt ļoti uzmanīgiem. Koks katru gadu pieaug apmēram par centimetru diametrā. Ja nav telpas, tas nespēj augt un aiziet bojā,” brīdina E. Neilands.
Viņš arī aicina motorzāģi izmantot tikai sauso zaru izzāģēšanai. Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka lielie sausie zari ir vajadzīgi putniem dobumperētājiem un vabolēm. Dzīvus zarus nevajadzētu griezt lielākus par 5 – 7 centimetriem diametrā. Vienā piegājienā nevajadzētu kokam izgriezt vairāk par 20 – 30% zaļo zaru.
Lētāk ir rakt ar lāpstu nekā pirkt lielu koku
Biežākais nāves cēlonis kokiem ir bojātas saknes. Aizsardzības laukumu var aprēķināt pēc vainaga diametra vai stumbra diametra. Ja koka diametrs ir metrs, tad 10 metri ir zona, kur nevajadzētu neko darīt – ne norakt, ne uzrakt augsni.
Atgūstot īpašumu vai tiekot pie naudas, daudzi grib sakopt savu lauku sētu un pieļauj vairākas kļūdas. Visizplatītākā, kā novērojis arborists, ir vēlme rakt dīķus un grāvjus lielo koku tiešā tuvumā. Īpašnieks pat neaizdomājas, ka tādējādi viņš izmaina gruntsūdens līmeni un koks sāk kalst vai noslīkst. Arī izrakto zemi parasti jau neved nekur tālu, bet izlīdzina turpat, aprokot saknes, ziņo la.lv
Otrs biežākais koku bojāejas cēlonis ir komunikāciju ierīkošana, piemēram, liekot ūdensvadu, ar ekskavatoru aprauj koka saknes. “Tā jau traktoristam tikai liekas, ka triju metru attālumā no stumbra sakņu nav, bet liepai sakņu sistēma ir ļoti plaša. Risinājums ir parastā lāpsta – gan ūdensvadu, gan kabeļus var ielikt zem saknēm. Lielās saknes jau nav visā tranšejas garumā, tikai pāris vietās, tās nevajadzētu pārcirst,” aicina arborists un atgādina elementāru patiesību. Cik daudz sakņu būsim norāvuši, tik daudz zaru kokam nokaltīs. Tas ir tikai laika jautājums. “Cilvēkiem, kam varenais koks pagalmā ir vairāk vērts nekā 100 vai 200 eiro, ir jau ekonomisks pamatojums rakt ar lāpstu, nevis ar ekskavatoru,” piebilst E. Neilands.
“Tas būtu apsveicami, ja ikviens ļautu savā īpašumā augt dižajiem kokiem. Lai šie varenie, lielie, vecie koki būtu pieejami katram un ikdienā. Nevis kā retums, pie kā jābrauc svētceļojumā. Un šis mērķis kļūst reāls, ja ievērojam pāris lietu, kas ļauj kokiem izaugt,” viņš piebilst.
Lielie koki ir lauku ainavas redzamākie elementi, kas kādreiz pildīja arī lielu praktisku nozīmi zemnieku dzīvē – pie tiem varēja piesliet siena zārdus vai darbarīkus, tie deva pavēni ganam vai lopiem, to dobumos mitinājās medus bites. Ja tagad šī praktiskā un atbalstošā nozīme lauksaimnieku darbā ir mazinājusies, lielie koki joprojām sniedz cilvēkiem dažādus “pakalpojumus” – ar lapotni mazina vēja brāzmas, tā pasargājot augsni no izžūšanas, uztver un novada lietu un mitrumu, mazina troksni, ar lapām un zīlēm bagātina augsni, un, protams, attīra gaisu un piesaista CO2.
Latvijas Dabas fonds šogad iesaka īpaši rūpēties un gādāt par vecajiem kokiem – ja palīdzēsim lielajiem kokiem, tad šos dižkokus satiks arī mūsu mazbērni!
