Dzīves dārdzības pieaugums ir aktuālākā problēma, kas satrauc vairāk nekā 90% eiropiešu. Oficiālie dati izgaismo, kas ir šīs pieaugošās trauksmes pamatā.
Vairāk nekā 90 % eiropiešu visvairāk uztrauc pieaugošās dzīves dārdzība. Oficiālie dati atklāj iemeslus, kas izraisa šo pieaugošo satraukumu. Mājsaimniecību patēriņa izdevumi atspoguļo iedzīvotāju mājsaimniecību izdevumu sadalījumu ikdienas vajadzību apmierināšanai, piemēram, pārtikai, mājoklim (īrei), apģērbam, enerģijai, veselībai un transportam.
Mājokļi, ūdens, elektrība, gāze un cits kurināmais 2022. gadā veidoja lielāko mājsaimniecību patēriņa daļu ES – 24,1 %. Tam sekoja pārtika un bezalkoholiskie dzērieni – 13,6 %, un transporta izmaksas – 12,5 %. Lai gan šo kategoriju secība pēdējo 20 gadu laikā ir saglabājusies nemainīga, to relatīvās daļas laika gaitā ir mainījušās.
Salīdzinot īpatsvaru no 2002. līdz 2022. gadam, vislielākās izmaiņas notika mājokļa izdevumu grupā, kas palielinājās no 21,1 % līdz 24,1 %. Tas ir pieaugums par 3 procentu punktiem (pp) divu desmitgažu laikā. Tas nozīmē, ka, ja mājsaimniecības kopējie izdevumi 2002. gadā bija 1 000 eiro, mājokļa iegādei tā būtu iztērējusi 211 eiro. Līdz 2022. gadam šī summa būtu pieaugusi līdz 241 eiro.
Pieaugums uzsver, ka Eiropas mājsaimniecībām pieaug būtisko dzīves izmaksu finansiālais slogs, ko, visticamāk, ir veicinājis mājokļu cenu un enerģijas izmaksu pieaugums pēdējās divās desmitgadēs.
Aplūkojot procentuālās izmaiņas, redzams, ka veselības aprūpes izdevumu īpatsvars palielinājies par 22 % salīdzinājumā ar mājokļa izdevumu pieaugumu par 14 %. Tomēr, tā kā mājokļa izdevumu īpatsvars ir ievērojami lielāks, mājokļa izmaksu pieauguma kopējā ietekme ir daudz lielāka.
Sākot ar nedaudz vairāk nekā 20 % 2000. gadu sākumā, mājsaimniecību izdevumu daļa mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem pastāvīgi pieauga, 2013. gadā sasniedzot augstāko līmeni – gandrīz 25 %. Šajā periodā bija vērojams vislielākais pieaugums, kas liecina par pieaugošajām izmaksām, kas saistītas ar mājokli un komunālajiem pakalpojumiem.
Pēc neliela krituma šis īpatsvars atkal strauji pieauga Kovid-19 pandēmijas laikā, 2020. gadā sasniedzot rekordlielu līmeni – 25,6 %.
Kopējais mājokļa un komunālo pakalpojumu izdevumu pieaugums pēdējās divās desmitgadēs liecina, ka šīs izmaksas ir kļuvušas par arvien nozīmīgāku mājsaimniecību budžeta daļu, atspoguļojot plašāku ekonomisko spiedienu un dzīves dārdzības izmaiņas visā ES.
Dažās valstīs pieaugums ir bijis vēl lielāks, pārsniedzot 5 %. Laikā no 2002. līdz 2022. gadam vislielākais pieaugums bija vērojams Īrijā, kur pieaugums bija satriecošs – 7,1 %, kam seko Spānija un Itālija, kur pieaugums bija attiecīgi 6,3 % un 5,4 %.
Desmit ES valstīs pieaugums pārsniedza 4 %, kas norāda uz plaši izplatītu pieauguma tendenci visā reģionā.
Vairākās Austrumeiropas valstīs, kā arī Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē bija vērojams mājokļa izdevumu daļas samazinājums. Jo īpaši Rumānijā bija vērojams visbūtiskākais samazinājums – par 4,1 %, savukārt Bosnijā un Hercegovinā un Serbijā arī bija vērojams ievērojams samazinājums.
Kuras Eiropas valstis tērē visvairāk mājokļiem?
Mājokļa izdevumu īpatsvars no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem Eiropā ievērojami atšķiras. Pirmajā vietā 2022. gadā bija Slovākija, kur mājsaimniecībām mājokļa iegādei tika atvēlēti vairāk nekā 30 % no mājsaimniecību izdevumiem. Tai cieši seko Somija un Dānija, kuru īpatsvars bija attiecīgi 29,6 % un 29,1 %.
Šie skaitļi liecina, ka Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstis saskaras ar ievērojamu finansiālu spiedienu saistībā ar mājokļiem un komunālajiem pakalpojumiem, ko, visticamāk, nosaka augstākas enerģijas izmaksas vai dārgāki mājokļu tirgi.
Turpretī Dienvideiropas un Austrumeiropas valstīs, piemēram, Melnkalnē, Turcijā un Albānijā, to īpatsvars ir daudz mazāks – Melnkalnē tikai 11,6 %, bet Turcijā un Albānijā attiecīgi 12,4 % un 12,5 %.