BMW grupa ir apstiprinājusi, ka ir pārdevusi vairāk nekā 100 augstākās klases automašīnas Krievijas pircējiem, neskatoties uz ES sankcijām, kas aptur transportlīdzekļu eksportu uz Krieviju.
Vācijas autoražotājs BMW Group atklājis, ka, neskatoties uz plašajām starptautiskajām un ES sankcijām, tas Krievijas pircējiem pārdevis vairāk nekā 100 luksusa automašīnas, tādējādi apstiprinot iepriekš medijos izskanējušo informāciju.
Pārdošanu varētu uzskatīt par spēkā esošo ES sankciju pret luksusa preču eksportu uz Krieviju pārkāpumu, kas tika ieviestas pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Papildus ES kopš 2022. gada marta arī ASV ir noteikušas sankcijas luksusa transportlīdzekļu eksportam uz Krieviju.
Bloks arī īpaši aizliedzis gan jaunu, gan lietotu luksusa automašīnu, kuru dzinēja tilpums pārsniedz 1900 kubikcentimetrus, kā arī visu hibrīdauto un elektrisko transportlīdzekļu eksportu uz Krieviju.
BMW pārdošanu raksturoja kā “pārkāpumus” un ir apstiprinājis, ka tās Hannoveres filiāles darbinieki bija aiz nelegālās tirdzniecības. Rezultātā BMW Group paziņoja, ka ir atlaidusi visus darījumos iesaistītos darbiniekus un apturējusi arī vairākas turpmākās piegādes, cenšoties saskaņot uzņēmuma darbību ar pašreizējām sankcijām.
Šie pārdošanas apjomi ir parādījuši pieaugošo jautājumu par efektīvu sankciju ieviešanu pret Krieviju. Tas galvenokārt ir “pelēkā tirgus” vai “aizmugures durvju” importa un tirdzniecības dēļ.
Tas ietver uzņēmumus, privātpersonas un pat dažas valstis, kas dodas caur vairākām trešo pušu valstīm, piemēram, Kazahstānu, Kirgizstānu, Turciju, AAE un citām, lai eksportētu preces uz Krieviju.
Tā kā šīs valstis nav noteikušas sankcijas Krievijai un tām jau ir spēcīgas un ilgstošas tirdzniecības attiecības ar Maskavu, tās ir kļuvis vieglāk izmantot kā tranzīta punktus Eiropas precēm, kuras joprojām tiek eksportētas uz Krieviju. To ciešais ģeogrāfiskais tuvums gan Eiropai, gan Krievijai arī ir veicinājis šo pelēkā importa pieaugumu.
Arī Krievijas uzņēmumi un privātpersonas šajās trešajās valstīs veido čaulas uzņēmumus, lai atvieglotu šos eksporta un importa darījumus.
Citi veidi, kā izvairīties no sankcijām, ir izmantot ēnu flotes, kuras parasti sastāv no veciem naftas tankkuģiem no tādām valstīm kā Kamerūna un Libērija, lai nelegāli eksportētu Krievijas naftu.
Šie “sētas durvju” tirdzniecības kanāli ir padarījuši regulatīvajām iestādēm arvien grūtāku izsekot, cik produktu tieši sasniedz Krieviju vai izved no tās, lai gan tiešais eksports no Eiropas uz Krieviju pēdējos gados ir salīdzinoši samazinājies.
Šīs trešās puses arī visai nelabprāt pašas uzliek sankcijas Krievijai, vēl vairāk mazinot citu starptautisko sankciju ietekmi un novedot pie tā, ka ES ar tām ir jāveido arvien jutīgākas diplomātiskās attiecības.
BMW pārstāvis, kā ziņo The Telegraph, sacīja: “Pēdējos mēnešos Krievijā ir bijusi iespēja iegādāties dažādu uzņēmumu produktus, lai gan paši uzņēmumi ir rīkojušies saskaņā ar visām piemērojamajām sankcijām. BMW grupai ir virkne pasākumu, lai novērstu šādu importu.”