Abas Norvēģijas valdošās partijas apņemas kampaņu, lai pārtrauktu divus elektroenerģijas starpsavienojumus, kas savieno valsti ar Dāniju, kad tie tiks atjaunoti 2026. gadā. Mazākā koalīcijas partija, Centra partija, plāno pārskatīt līdzīgas enerģētikas saites ar Apvienoto Karalisti un Eiropu.
Viens no iemesliem ir tas, ka elektrības cenas šajās dienās valstī ir ārkārtīgi augstas, ko enerģētikas ministrs Terje Āslands raksturoja kā nežēlīgu, citēja Norvēģijas laikraksts E24.
Ņemot vērā pašreizējās augstās Norvēģijas cenas, kritiķi apgalvo, ka Norvēģijai vajadzētu sūtīt elektroenerģiju no tās bagātīgās hidroenerģijas uz ārzemēm tikai pēc tam, kad tā ir nodrošinājusi zemas cenas mājās, kā tas bija gadu desmitiem iepriekš.
Kas notika ar Norvēģijas elektrības cenām
Liela daļa Norvēģijas elektroenerģijas tiek ražota no hidroenerģijas, bet aptuveni 10% no elektroenerģijas piegādes tiek piegādāta ar vēja enerģiju, kas galvenokārt nāk no kontinenta.
Pēdējā laikā Vācijā un Ziemeļjūrā pietrūka vēja, kā arī Norvēģijā bija zema temperatūra. Tātad, kad ES elektroenerģijas cenas lec, kā tas ir noticis nesen, šis cenu šoks pārņem Norvēģiju.
Elektrības cena valsts tālākajā dienvidu rajonā pieauga līdz virs 13 kronām (1,12 eiro) par kilovatstundu dārgākajā stundā, ieskaitot tīkla nomu un maksas. Salīdzinājumam ES vidējais rādītājs 2024. gada pirmajā pusē bija 0,1867 eiro par kWh.
Arī Austrumnorvēģija saņem augstas cenas, savukārt valsts rietumu daļa lielākoties izvairās no sliktākajām cenām. Ziemeļos elektrība joprojām ir lēta, jo tā visvairāk gūst labumu no hidroenerģijas.
Saskaņā ar Norvēģijas plašsaziņas līdzekļiem, atsaucoties uz meteoroloģiskām prognozēm, kas liecina, ka vēja ražošanai šajā nedēļas nogalē Eiropā vajadzētu palielināties, cenas tuvākajās dienās samazināsies, vēsta Norvēģijas laikraksts Nettavisen.
Tomēr pašlaik paaugstinātās izmaksas bija pietiekami, lai dotu jaunu dzirksteli debatēm par to, cik daudz Norvēģija vēlas dalīties ar savu jaudu.
Elektrības cenas nosaka toni gaidāmajām vēlēšanām
Augstās elektroenerģijas cenas pēdējos gados ir izraisījušas neapmierinātību valstī, un jautājums par valsts varas dalīšanu, vienlaikus maksāt augstu cenu par elektroenerģiju, visticamāk, noteiks politisko debašu toni pirms nākamā gada vēlēšanām.
Valdošā Norvēģijas Darba partija neatjaunos tā sauktos “Dānijas kabeļus”, sacīja Are Tomasgard partijas programmu komitejā, atsaucoties uz Norvēģijas laikrakstu bt.no.
“Mēs nevaram turpināt šo ceļu. Tas ir kļuvis nekontrolējams. Un mēs gatavojamies atkal atgūt šo kontroli,” viņš piebilda.
Valsts hidroenerģija ir nozīmīgs elektroenerģijas avots pārējai Eiropai. Norvēģija ir arī lielākā naftas un gāzes ražotāja Rietumeiropā.
Tomēr Norvēģija nav ES daļa, valsts ir galvenais ES partneris vienotā tirgus iniciatīvās, tostarp elektroenerģijas starpsavienojumā.
Mazākā valdošā partija Centra partija aģitē, lai pārrunātu noteikumus ar Apvienoto Karalisti un Vāciju attiecībā uz enerģijas eksportu uz šīm valstīm. Ierosinājums nodot kabeļus metāllūžņos tiks apspriests aprīlī nacionālajā konventā, solīja leiboristi.