Vācijas valdība ir paziņojusi, ka tā investēs miljardus valsts vietējā pusvadītāju sektorā, cenšoties stiprināt Vācijas globālo konkurētspēju un samazināt atkarību no tādām valstīm kā Ķīna un ASV.
Vācija ir atklājusi, ka plāno investēt aptuveni 2 miljardus eiro valsts pusvadītāju sektorā subsīdiju veidā, ziņo Bloomberg. Tomēr sīkāka informācija netiek atklāta. Paredzams, ka tas palīdzēs pusvadītāju uzņēmumiem būtiski uzlabot pašreizējās ražošanas iekārtas.
Šī mēneša sākumā Vācijas Ekonomikas ministrija lūdza pusvadītāju firmām iesniegt savus subsīdiju pieteikumus. Tomēr precīza summa, kas pieejama kā subsīdijas, vēl ir jānosaka. Tas, visticamāk, tiks izlemts pēc nākamajām valsts vēlēšanām, kas, domājams, notiks 2025. gada februārī.
Šis solis ir saistīts ar to, ka Intel nesen pārtrauca investēt aptuveni 30 miljardus eiro pusvadītāju rūpnīcā Magdeburgā. Tas ir bijis liels trieciens Vācijai, jo šim projektam vajadzēja būt vienai no lielākajām pusvadītāju rūpnīcām valstī.
Arī citi uzņēmumi, piemēram, ZF Friedrichshafen AG un Wolfspeed Inc, ir aizturējuši savus Vācijas mikroshēmu ražošanas plānus, vēl vairāk vājinot Vācijas vietējo pusvadītāju nozari.
Intel bija arī saņēmusi subsīdijas aptuveni 10 miljardu eiro vērtībā saskaņā ar 2023. gada Eiropas mikroshēmu likumu. Tomēr uzņēmums bija nolēmis atlikt šos plānus, cenšoties tikt galā ar strauji augošiem zaudējumiem un pārdošanas apjoma samazināšanos.
Pusvadītājus izmanto dažādās ierīcēs, tostarp kamerās, mobilajos tālruņos, mikroprocesoros, satelītos, militārajā aprīkojumā un automašīnās.
Vācija veic lielas darbības vietējā pusvadītāju rūpniecībā
Vācija kopā ar vairākām citām lielākajām Eiropas ekonomikām pēdējos gados ir veikusi lielus ieguldījumus vietējā pusvadītāju rūpniecībā, cenšoties strauji palielināt sarežģītu produktu ražošanu.
Paredzams, ka tas būtiski veicinās Vācijas konkurētspēju pasaulē, kā arī samazinās atkarību no tādām valstīm kā ASV un Ķīna. Tas ir kļuvis īpaši svarīgi pēc piegādes ķēdes bloķēšanas, kas novērota COVID-19 pandēmijas laikā.
Pieaugošā tirdzniecības un ģeopolitiskā spriedze starp Ķīnu un ASV, galvenokārt saistībā ar Taivānu, arī ir veicinājusi šo neatliekamo nepieciešamību galvenajām Eiropas valstīm attīstīt savu pusvadītāju un mākslīgā intelekta nozari. Tas galvenokārt ir saistīts ar pieaugošo satraukumu par to, ka Ķīna izmanto progresīvas mākslīgā intelekta tehnoloģijas militārām un spiegprogrammatūrām.
Lai to atbalstītu, ir pieņemti tādi tiesību akti kā Eiropas mikroshēmu likums, kura mērķis ir uzlabot ES pusvadītāju nozari kopumā ar mērķi līdz desmitgades beigām palielināt Eiropas pusvadītāju tirgus daļu pasaulē līdz 20%.