Francijas tirgi ir reti sliktāki salīdzinājumā ar citiem pasaules tirgiem, kas šogad ir saistīti ar politisko satricinājumu.
Francijas akciju tirgus trešdien padziļināja zaudējumus notiekošo politisko satricinājumu apstākļos, indeksam CAC 40 noslīdot par 1,3% līdz zemākajam līmenim kopš 6. augusta. Etalons atguva dažus zaudējumus un beidzās par 0.72% zemāks, bet joprojām ir gandrīz četru mēnešu zemākajā līmenī. Ceturtdien indekss atvērās zaļā krāsā, pieaugot par 0,56% līdz 7180,19 atzīmei.
Francijas premjerministrs Mišels Barnjē saskaras ar izaicinājumu tikt gāztam no opozīcijas partiju puses, ja viņš izmantos konstitucionālos instrumentus sava budžeta plāna īstenošanai. Gan kreisajām partijām, gan galēji labējam ir tiesības ierosināt neuzticības ierosinājumu un gāzt Francijas valdību.
Francijas tirgi ir sliktāki nekā globālie tirgi
Mēnešus ilgušo politisko nemieru dēļ Francijas akciju tirgus ir bijis zem spiediena. CAC 40 ir rets rādītājs ar negatīvu sniegumu šogad, savukārt globālie etaloni liecina par spēcīgu ralliju.
Gada laikā šis indekss ir samazinājies par 5,3%, salīdzinot ar eiro Stoxx 600 kāpumu par 5,6% un DAX pieaugumu par 15%. Pasaules mērogā Volstrīta vairākkārt ir sasniegusi jaunus maksimumus, S&P 500 reģistrējot gandrīz 26% pieaugumu, bet Ķīnas Hang Seng indekss šogad pieauga par 13%.
Francijas banku akcijas visvairāk skāra neskaidrības par valsts finansēm. Trešdien BNP Paribas SA akcijas noslīdēja pat par 3% līdz jaunajam sešu mēnešu zemākajam līmenim. Francijas lielākās bankas akciju vērtība līdz šim ir samazinājusies par vairāk nekā 11% pretstatā Euro Stoxx 600 banku indeksa kāpumam par 18%. Apdrošināšanas kompānijas AXA akcijas tajā pašā dienā samazinājās par 4,3%, bet Credit Agricole – par 1,3%.
Francijas politiskais satricinājums
Jūnijā Emanuels Makrons aicināja sarīkot ārkārtas vēlēšanas, kā rezultātā tika izveidota mazākuma valdība pēc Mišela Barnjē nominēšanas par jauno vadītāju. Konservatīvais veterāns atklāja savu budžeta plānu, kura mērķis ir samazināt valsts parāda līmeni, veicot plašus izdevumu samazinājumus un nodokļu paaugstināšanu. Tomēr likumprojekts ir saskāries ar stingru kreiso alianses un populistiskās galēji labējās līderes Marinas Lepēnas pretestību.
Šis politiskais strupceļš rada bažas par iespējamu Grieķijai līdzīgu krīzi, jo tiek prognozēts, ka Francijas deficīts šogad sasniegs 6,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā Eiropas Savienības prasītais limits. Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm paredzams, ka Francijas parāda attiecība pret IKP 2024. gadā sasniegs 112,4%, kas ir otrs augstākais rādītājs ES.
Valdības plāns nākamgad šo koeficientu samazināt par 5,1% tiek plaši uzskatīts par neizpildāmu. Maijā S&P Global Ratings samazināja Francijas kredītreitingu no AA uz AA-, prognozējot deficīta līmeni 3% apmērā no IKP līdz 2027. gadam.
Bažas par Francijas politisko un finanšu stabilitāti ir palielinājušas starpību starp Vācijas un Francijas valdības obligāciju peļņas likmēm, kas ir galvenais tirgus riska noskaņojuma rādītājs, līdz 86 bāzes punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš 2012. gada jūlija.
Eiro var saskarties ar papildu spiedienu
Francijas politiskā nenoteiktība, kā arī Vācijas autorūpniecības krīze un Trampa draudi ar tarifiem pastiprināja eirozonas drūmās ekonomikas perspektīvas. Tas, visticamāk, izraisīs turpmāku eiro vērtības samazināšanos attiecībā pret citām G-10 grupas valūtām, īpaši ASV dolāru. EUR/USD kurss naktī nedaudz paslīd līdz 1.05 vidum šodien plkst. 5:50 CET, saglabājoties gada zemākajā līmenī.