Eiropas Banku federācijas vadītājs ir dalījies savās pārdomās par investīciju izbeigšanu fosilajā kurināmajā un par problēmu, kas saistīta ar pārāk ātru to veikšanu.
ES Zaļā darījuma mērķis ir izveidot Eiropu ar tīru enerģiju un ilgtspējīgu rūpniecību, līdz 2050. gadam cenšoties panākt klimatneitralitāti. Tomēr, turpinoties virzībai uz tīru enerģiju, turpinās arī fosilā kurināmā finansēšana, jo pilnīga atteikšanās no naftas un gāzes radītu enerģētiskās drošības riskus.
Saskaņā ar pētījumu pasaules bankas kopš Parīzes klimata nolīguma parakstīšanas 2016. gadā fosilā kurināmā nozarei ir piešķīrušas aptuveni 6,5 triljonus eiro.
Ziņojumā “Banking on Climate Chaos” apgalvots, ka banka Barclays ierindojas 8. vietā pasaulē kā Eiropas lielākais ieguldītājs. Tomēr Barclays ir apņēmusies no 2023. gada līdz 2030. gada beigām nodrošināt 1 triljonu ASV dolāru (923,9 miljardi eiro) ilgtspējīga un pārejas posma finansējuma. Turklāt šā gada sākumā banka apņēmās apturēt tiešu jaunu naftas un gāzes projektu finansēšanu un ierobežot finansējumu uzņēmumiem, kas koncentrējas tikai uz fosilā kurināmā izpēti un ieguvi.
Banka, tāpat kā daudzas citas līdzīgas bankas, arī pastiprina spiedienu uz enerģētikas nozares klientiem, lai tie pielāgotu savu uzņēmējdarbību tā, lai tos varētu uzskatīt par pārejas perioda aktīviem.
Eiropas Banku federācijas izpilddirektors Vims Miju norādīja, ka bankām ir svarīga loma, finansējot zaļo pāreju un palīdzot enerģētikas uzņēmumiem virzīties uz nākotni ar alternatīviem enerģijas avotiem.
Lai gan ieguldījumu pārtraukšana no vienas dienas uz nākamo noteikti būtu ātrs un vienkāršs veids, kā bankai ātri kļūt zaļai, Vims brīdina par sekām.
“Ko tad jūs esat darījuši? Jūs esat iedragājuši savu kā bankas lomu sabiedrībā, jo tas novedīs pie masveida bezdarba, tas novedīs pie sociāliem nemieriem, un, manuprāt, banku pienākums ir izvirzīt skaidrus mērķus, ko mēs sagaidām, finansējot šāda veida uzņēmumu nākotni. Ir jābūt skaidram plānam, kā pāriet uz nākotni bez fosilā kurināmā, bet nedrīkst veikt nekavējošu pārtraukšanu, tas būtu pilnīgi bezatbildīgi.”
Lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, Vims norādīja, ka mums jāturpina investēt Eiropas uzņēmējdarbībā un rūpniecībā.
Tomēr Vims apgalvo, ka viens no galvenajiem šķēršļiem, kas mūs kavē, ir pārrobežu ieguldījumu ierobežojumi.
“Mums ir jāfinansē mūsu pāreja uz ilgtspējīgāku ekonomiku. Mums jāfinansē digitālā pāreja. Mums vairāk līdzekļu jāvelta aizsardzībai. Un ikviens politiķis Eiropā ir aprēķinājis, ka viņi nespēs to finansēt ar iedzīvotāju nodokļu naudu.”
Kā risinājums šai problēmai jau ilgu laiku ir izskanējusi ideja par kapitāla tirgu savienību, lai gan arī šis jautājums ir pārāk ilgi ieildzis.