Mēs ar Denisu bijām precējušies jau 3 gadus, turklāt dzīvojām dzīvoklī kopā ar viņa mammu. Mana vīramāte, Irina Stepānova, bija lieliska sieviete. Viņa vienmēr pret mani izturējās tik laipni, teica, ka esot laimīga par savu dēlu. Un vēl viņa ļoti sapņoja par mazdēlu:
Lasi vēl: Marinēti tomāti pēc manas omītes receptes – nevainojama garša!
“Taņuša, mīļā mana meitiņa, kad tad jūs beidzot iepriecināsiet mani, padarot par omīti?” tā mums teju no rīta līdz vēlam vakaram vaicāja vīramāte.
Un beidzot viņa sagaidīja šo dienu! Divas svītriņas grūtniecības testā teju pilnībā izpildīja vīramātes sapni. Uzzinot par to, ka esmu stāvoklī, viņa no prieka sāka raudāt un cieši mani apskāva, bet vakarā sarīkoja svētku mielastu, pēc kura viss krasi mainījās…
“Taņuša, tev tagad ir jāsāk kārtīgi ēst, jo es vēlos, lai mans mazdēls būtu sveiks un vesels,” piebilda Irina.
“Vai arī mazmeitiņa,” piebildu es.
Taču, šķiet, Irina Stepānova mani nedzirdēja vispār, turpinot savu emocionālo runu:
“Man ļoti patīk vārdi Dmitrijs vai Bogdans! Taču saprotams, ka izvēle ir jūsu rokās – es tur iekšā nejaukšos.”
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā