I. Rībena un ZZS deputāti Inese Aizstrauta, Aivars Mežulis un Viktors Valainis bija arī iesnieguši radikālu priekšlikumu jauno mācību saturu sākotnēji ieviest tikai tā sauktajās pilotskolās, kuras jau sākušas aprobēt jauno pieeju, bet citās to ieviest vēlāk. Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks gan skaidroja, ka tā nevar rīkoties, jo valstī nedrīkst vienlaikus pastāvēt divi dažādi izglītības standarti. Atlikt reformu paredzēja arī opozicionāru priekšlikumi, bet, piemēram, “Saskaņas” deputāts Andrejs Morozovs rosināja no likumprojekta vispār izslēgt pantus, kuros ir runa par jaunā izglītības satura ieviešanu. Tomēr lielākā daļa komisijas nobalsoja par G. Catlaka ieteikumu: neatteikties no reformas, bet noteikt, ka pirmsskolās jauno izglītības saturu ieviesīs 2019. gada 1. septembrī, nevis jau šā gada septembrī, kā bija plānots. Savukārt skolās to sāks ieviest no 2020. gada 1. septembra. Tas ir par gadu vēlāk nekā bija iecerēts. Tādējādi tiek noņemtas vai vismaz bažas par to, ka līdz reformu ieviešanai pedagogi vēl nebūs sagatavojušies darbam jaunajā sistēmā, nebūs mācību līdzekļu utt..
Deputāti atbalstīja ZZS deputātu priekšlikumu neatteikties no esošajiem izglītības programmu veidiem vidusskolā. Tie bija no likuma jāizslēdz, lai varētu piedāvāt jauni izglītības sistēmu 11. un 12. klasē. Proti, skolēni paši varētu izvēlēties, kurus mācību priekšmetus apgūt un tos, kas izvēlēti, apgūtu padziļināti, tādējādi labāk sagatavojoties izvēlētajam studiju virzienam.
Pie šī deputātu lēmuma K. Šadurskis palika pavisam nikns, meta pa gaisu pildspalvu un teica: “Velns parāvis, galīgi sajukuši!” Viņš skaidroja, ka ar šo lēmumu būtiski apdraudēta satura reforma.
Kāpēc šādu priekšlikumu iesniegusi, I. Aizstrauta īsti nevarēja pamatot: tas esot tehniskas dabas jautājums un vispār viņa reformas atbalstot. Gatavojot likumprojektu 3., pēdējam lasījumam, solīja iesniegt citu priekšlikumu.
Identisku ierosinājumu ZZS ieteikumam bija iesnieguši opozicionāri. Jau minētais A. Morozovs teica: lai valdība vispirms apstiprina jauno izglītības standartu, tad varēšot atteikties no esošā. Taču patiesībā valdība nevar apstiprināt noteikumus par jaunu izglītības sistēmu, ja tie ir pretrunā spēkā esošajam likumam.
Kā zināms, ar šo likumu deputāti dos deleģējumu valdībai izstrādāt un ieviest jaunu izglītības standartu, taču darbs pie tā notiek jau ilgāku laiku. Sēdē arī izskanēja bažas par to, ka satura izstrādātāji neņem vērā ne nevalstisko organizāciju, ne Saeimas deputātu ierosinājumus par to, kas būtu iekļaujams saturā. Pārstāvji no projekta “Skola2030”, kas izstrādā jauno saturu, gan noliedza, ka priekšlikumi nav ņemti vērā. Tomēr I. Rībena norādīja, ka “es to neredzu un es arī neuzticos valdībai, ka tā ņems vērā ierosinājumus”. K. Šadurskis ieteica deputātei rosināt neuzticības balsojumu valdībai. Jāpiebilst, ka valdībā strādā arī Nacionālās apvienības virzītie ministri.
Komisija cita starpā atbalstīja arī “Saskaņas” deputātes Jūlijas Stepaņenko ierosinājumu noteikt, ka dienās pirms svētku dienām mācību stundas ilgs tikai 30 minūtes.
Saeimas plenārsēdē izmaiņas Vispārējā izglītības likumā 2. lasījumā izskatīs 7. jūnijā. Var prognozēt, ka Saeima balsos līdzīgi, kā lemts komisijā.
Avots:
