2017. gada martā Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (turpmāk – LIDA) vērsās pie Tiesībsarga, norādot, ka līdz ar 2017. gada 1. janvāri stājās spēkā grozījumi Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums), likuma 14. panta 7.1. un 7.2. daļa izteikta šādā redakcijā:
“(7.1 ) Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika kompensē, piešķirot atpūtas laiku saskaņā ar šā panta septīto daļu, un tas apdraud attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes, vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes spēju nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi, iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var lemt par attiecīgā dienesta pienākumu izpildes laika apmaksu. šādā gadījumā samaksu par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, kuru nav iespējams kompensēt, piešķirot atpūtas laiku, nosaka šādi (ņemot vērā virsstundu skaitu):
1) par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika – laikā, kad amatpersonai nebija iespējams piešķirt pārtraukumu, – atbilstoši amatpersonai noteiktajai stundas algas likmei;
2) par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika – par šīs daļas 1. punktā neminētajā laikā – atbilstoši amatpersonai noteiktajai stundas algas likmei, kā arī nosaka piemaksu 100 procentu apmēra no tai noteiktās stundas algas likmes;
(7.2) Lemjot par samaksu, kāda nosakāma šā panta 7.1. daļā paredzēto dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, ievēro nosacījumu, ka primāri ar atpūtas laiku kompensējama tā dienesta pienākumu pildīšana virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, ko veido šā panta 7.1. daļas 2. punktā minētais laiks”.
Līdz ar to secināms, ka, izdarot grozījumus Atlīdzību likumā, likumdevējs paredzējis divas dažādas virsstundu aprēķināšanas metodikas, atkarībā no virsstundu veida. LIDA lūdza Tiesībsargu vērtēt, vai Atlīdzības likumā izdarītie grozījumi, paredzot dažādu virsstundu aprēķināšanas metodiku, nav pretrunā Satversmes 107. pantā noteiktajam valsts pienākumam garantēt personai par virsstundu darbu saņemt atbilstošu atlīdzību.
Pēc ilgstošas jautājuma izpētes, 2018. gada decembrī Tiesībsargs sniedza atzinumu par LIDA uzdoto jautājumu.
Atzinumā norādīts, ka atbilstoši Darba laika direktīvai (Direktīva 2003/88/EK), jēdzieni “darba laiks” un “atpūtas laiks” ir savstarpēji izslēdzoši. Eiropas Savienības tiesa ir atzinusi, ka dežūras pienākumi, fiziski atrodoties darba devēja norādītajā vietā, kopumā ir jāuzskata par darba laiku neatkarīgi no tā, vai dežūras laikā veikts faktisks darbs.
Attiecībā par virsstundu kompensēšanu ar atpūtas laiku, Tiesībsargs, atsaucoties uz Eiropas Savienības tiesas praksi, norāda, ka tas nav aizliegts, taču šiem atpūtas periodiem ir jāseko tūlīt pēc darba laika, lai neitralizētu darba laika ilgstošo ietekmi uz personas drošību un veselību. Gadījumā, ja atpūtas periodi netiek noteikti uzreiz pēc darba laika, tad netiek adekvāti ņemta vērā nepieciešamība ievērot vispārējo darba drošības un darbinieku veselības aizsardzības principu.
Ņemot vērā, ka ar Satversmes tiesas 2018. gada 8. oktobra lēmumu Satversmes tiesā ierosināta lieta par konkrētās normas tiesiskumu, kam pamatā ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas sniegtā informācija, Tiesībsargs norāda, ka veids, kādā tiek uzskaitīts darba un atpūtas laiks iestādē ne tikai neparedz virsstundu apmaksu, bet arī personām netiek nodrošināta papildus atpūta.
Paredzot tādu regulējumu, ka par daļu no virsstundām maksā pēc stundas algas likmes pēc būtības tiek radīts pagarinātais normālais darba laiks, līdzīgi kā mediķiem. Tiesībsarga ieskatā amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi netiek nodrošināta pienācīga aizsardzība, jo tās ilgstoši tiek nodarbinātas bez atbilstošas atpūtas un ar virsstundām, līdz ar to ir pārkāptas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm Satversmes 107. pantā garantētās tiesības uz taisnīgu atlīdzību.
Tiesībsargs aicina ne vēlāk kā līdz 2019. gada 15. maijam veikt grozījumus Atlīdzības likumā, paredzot taisnīgu atlīdzību par virsstundu darbu.
Ar pilnu Tiesībsarga atzinuma saturu varat iepazīties ŠEIT https://drive.google.com/file/d/1g7Wewiz6omAkTAglpj-2dqPGcxhl0F3q/view !
LIDA aicina sekot līdzi arī aktuālajam procesam par apstrīdēto normu Satversmes tiesā!
Par LIDA īsumā: LIDA ir 2010. gadā dibināta arodbiedrība, kas apvieno Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātos. Kopš 2017. gada LIDA ir arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) dalīborganizācija. Šobrīd LIDA ir lielākā un aktīvākā arodbiedrība Latvijā valsts iekšējās drošības nodrošināšanā nodarbināto jomā, kas sevī apvieno vairāk kā 2600 biedrus.
LIDA mājas lapa: www.lida.lv
E-pasts: [email protected]
Papildu informācija: Armands Augustāns, tel. 26539564