Augstākais saprāts uzskata, ka nekā humāna uz Zemes šajos laikos vairs nav atlicis. Pagātnes atmiņas ir iznīcinātas, lai cilvēki nesaprastu, ka Zeme atrodas zem vardarbības kupola.
Vardarbība neļauj izpausties cilvēka Brīvajai gribai un aizkavē viņa evolūciju. Vardarbības kulta vadīts, cilvēks pārāk asi konkurē, cīnās uz dzīvību un nāvi, ar otru cilvēku, savu brāli.
Dabā ir savādāk, gan putni, gan dzīvnieki ir iekšēji apgaismoti, tie atrodas vienā sistēmā un perfekti sadarbojās. Pat vienai radībai uzņemot otru, parādās kosmiskā Brīvā griba.
Viens ķermenis (parasti vājākais un slimākais) dodas prom reinkarnēties jaunā iemiesojumā, otrs ķermenis to uzņem un uztur savu eksistenci. Ir līdzsvars. Dabas radības intuitīvi zina, ka pienāks brīdis izmainīt savu stāvokli.
Arī visi cilvēki ir mirstīgi. Tomēr, vai kāds cilvēks var līdz galam izprast un pieņemt nāvi? Nevar. Šausmas no varmācīgi uzspiestā totālās nāves jēdziena, izraisa bailes, vienu no ļaunākajiem cilvēka dvēseles un brīvās gribas ienaidniekiem. Lai bailes mazinātu, jāsaprot, ka absolūta nāve uz zemes nepastāv, tā ir tikai pāreja uz citu formu. Reizēm tā būs pacelšanās, reizēm kritums. Kā nopelnīts. Izprotot, ka nāve ir tikai pārejas veids, – kā vidusskolas eksāmens, lai iestātos augstskolā, cilvēks atbrīvosies no dvēseli stindzinošām bailēm un tikai tā iegūs patiesu brīvību.
Vissvarīgākais kļūst jautājums, nevis kad, kur un vai, bet kā es aiziešu viņsaulē, ar kādu uzkrājumu, garīgo briedumu, ar kādu sirds apziņu?
Lasi arī: Laurim Reinikam pēc atgriešanās no ASV Latvijā ir “grūta dzīve”
Mūsdienu cilvēks bieži sajūt trauksmi. Tā dota tādēļ, lai visi mobilizētos. Cilvēces priekšā paveras jaunas durvis. Aiz tām gaida kaut kas nezināms, pēc kā visi ir ļoti ilgojušies.
Cilvēki vēl neatpazīst šo pieredzi, bet pazīst sajūtas, kuras grib piedzīvot. Trauksme koriģē ķermeņa reakcijas un ļauj tam dot precīzus impulsus. Situācijas būs ļoti dažādas, un ķermenis tad signalizēs, vai iet pa labi, vai pa kreisi, vai uz augšu, vai leju. Smalki jāieklausās savā ķermenī, tas ir cilvēka galvenais instruments, caur kuru evolūcijas spēki iedarbina priekšnojautas.
Jo vairāk cilvēki izvēlas būt patiesi, jo ātrāk Zeme atgūs savu patieso seju un ātrāk visa planēta pāries jaunā līmenī. Evolūcija nenozīmē, ka ir tikai viens scenārijs. Scenāriju veido cilvēki, un pēc brīvas izvēles viņu apziņa rada gan reālo, gan iluzoro zemi. Viņiem jāizvēlas, vai grib turpināt karot un viens otru apspiest, vai labāk izvēlēties pasauli, kurā vairs nekā tāda nav. Tas ir ļoti globāls jautājums, tā nav izvēle par šo simtgadi vai tūkstošgadi. Tā ir lielākā izvēle, kāda vispār ir piedāvāta Homo sapiens.
Laikmetu maiņas laikā veras vaļā grandiozs enerģētisks portāls. Notikumi nāk arvien straujāk, arvien lielāku paātrinājumu, un prāts tiem nevar izsekot. Tādēļ būs izmaiņas cilvēku psihē un emocijās. Kādam pārmaiņas liksies kā pasaules gals un kā sabrukums. Kādam tā būs atpestīšana. Īstenībā vienkārši nomainīsies tas, kas sen jau bija jānomaina. Uzsāktais dvēseļu transformācijas process ir ļoti progresīvs. Taču, lai katarsi paši savās dzīvēs pieredzētu, cilvēkiem nāksies iziet cauri eksistences slieksnim, būs vienlaicīgi jāpiedzīvo, ka viņu gandrīz nav un ka viņš ir viss. Un ir laiks. Zemes dvēsele ir ļoti nogurusi no tā, kas ar viņu notiek. Iedomājieties cilvēku, kuram ir saēsta āda. Tā jūtas Zeme. Un tie esam mēs, cilvēki, kas var to palīdzēt dziedināt vai nē.
Senāk izpratne par to, kas ir Dievs, bija daudzkārt labāka. Dzīvot bija vieglāk, jo uz zemes esošā enerģija cilvēku ciešāk savienoja ar daudzveidīgo dabu, tātad arī ar Dievu.
Intuitīvā līmenī šī izjūta daudzkārt vairāk atbilda patiesībai. Tagad izveidojies Cilvēks Iedomīgais, kas šīs saites ignorē. Viņam grūti pieņem pašam sevi. Nākas dzīvot ilūzijā par sevi, jo dažādu iemeslu dēļ dabiski sevi mīlēt viņam ir ļoti grūti.
Tai pašā laikā laikmetu grieži ir ļoti, ļoti tuvu, jo cilvēks aizgājis līdz sevis kompresijas galējai robežai. Tūlīt atspere nāks vaļā. Šie unikālie procesi jau sākušies, tas nozīmē, ka atdzimstošās smadzenes ārkārtīgi enerģiski un ātri vada nebijušus elektriskos impulsus.
Šķir tālāk, lai izlasītu raksta pēdējo daļu