Ir bērni, kas šai pasaulē ierodas, lai sniegtu, bet ir tādi, kas ierodas, lai ņemtu.
Bet par otrajiem saka kaut ko pavisam citu. Pirmkārt, viņi teju nerunā vispār, jo viņiem nav ne jausmas, kā tas darāms. Visas domas par šiem bērniem sabiedrībā tiek sauktas zem vārda “tabu”. Runas par šādiem bērniem ir ļoti smagas, parasti skaļi tās neviens necenšas teikt, ja vien nejauši pie psihologa kabineta izskan: “Būtu labāk, ja tevis vispār nebūtu.” Šķiet, ka šiem bērniem viss ir ačgārni, pilnīgi pretēji tam, kā būtu jābūt normāliem bērniem. Tā vien liekas, ka viņi šeit ir ieradušies, lai izsūktu visus spēkus un neko labu pretī nesniegtu. Līdz ar viņiem nāk posts un ļoti daudz sāpes.
Lasi vēl: Mutē kūstošs medus biskvīts, kurš rada atkarību! Gribās to gatavot vēl un vēl…
Tas viss sākas ar grūtniecību, kas nebūt nav nekāds ziedu lauks, kur sieva dodas pastaigās ar vīru pie rokas un izbauda jauko gaidīšanas laiku. Šis ir briesmīgs ķermeņa izpostīšanas periods – tā ir grūtniecība, kurā sievietes dvēsele brūk, viņu pavada nemitīgs nogurums, slikta pašsajūta, vientulība, dusmas un pat depresija. Šādu bērnu dzemdības sievieti padara tukšu, tās parāda ko tādu, ko sievietei vēl ilgi pēcāk gribas izmest ārā no prāta. Ir grūti pieņemt, ka tas viss notiek ar mani, ka man tas ir jāizjūt, ka tas ir mans bērns. Šis bērns nes tik daudz sāpes, ka, cenšoties noslēpties no sāpēm, mēs noslēdzamies no šī bērna, uzskatot, ka viņš ir pie visa vainīgs. Viņš kļūst par šīs situācijas grēkāzi.
Vai jūs zināt, kas īsti ir grēkāzis?
Tas ir dzīvnieks, kuru ziedo dieviem, lai izpirktu visas sabiedrības grēkus. Proti, uz šī dzīvnieka pleciem tika uzlikta visas tautas vainas apziņa, visu cilvēku grēki. Tāpat ir ar šādiem bērniem. Mums būtu ideāla ģimene, ja nebūtu viņa. Es būtu ideāla mamma, ja vien man nebūtu piedzimis viņš (jo ar citiem bērniem es apejos lieliski!). Mana diena, nedēļa un mēnesis būtu ideāli izplānots, ja vien nebūtu viņa uzvedība. Mums ar vīru būtu ideālas attiecības, ja vien nebūtu šis bērns. Šķiet, ka šis bērns ir kā sodība…
Izmisumā māte uzdod jautājumu: “Par ko man tāds sods?” vai arī maigāk: “Kādēļ?”
Problēma ir tajā, ka pilnīgi visi bērni ir svētība, jo dzīve ir svētība un mīlestība vistīrākajā tās veidā.
Pats grūtākais – pagriesties pret šo bērnu, pret Dievu, kas atrodas viņā un ar mums runā.
Pieņemt to, ka arī šis bērns ir ieradies sniegt, nevis ņemt, taču viņa sniegums neatrodas rokas stiepiena attālumā. Tas ir spēks, kas dzimis sāpēs un mīlestībā, bet aptīts ar dažādām traumām.
Lasi vēl: Četras zodiaka zīmes, kurām 2018. gada janvāris būs īpaši veiksmīgs
Šādi bērni nenesīs savai ģimenei ļoti aktīvu prieku, bet gan tumšus laikus, radīs mums sāpes. Viņi noraus jums visas sen paslēptās maskas, izprovocēs šķiršanos un krāpšanu. Viņi pamana slepeno, atklāj sen aizmirsto, turklāt to atklāj vietā, kur es un visa mana ģimene nolēma nekad neskatīties – tie ir tie skeleti, kas paslēpti skapī; tie netīrumi, kas paslaucīti zem tepiķīša. Šie bērni rada visbriesmīgāko lūzuma punktu – viņi padara mūs viegli ievainojamus un ļauj apkārtējiem mūs ieraudzīt tādus, kādi esam, lai ļautu viņiem izlemt – pieņemt mūs vai nē.
Tad jūs saprotat, ka grūtniecība nebija iemesls, kādēļ jums bija slikti – tie bija jūsu paslēptie briesmoņi, tā bija apziņa, ka, patiesībā, jūsu vecāki bija tie, kas jūs nemīlēja, bet vīra vecāki tie, kas nepieņēma.
Jūs saprotat, ka vīrs atrodas vēl ļoti nenobriedušā stadijā, jo viņš vēl ir ļoti piesiets un piesaistīts savai mātei. Viņš nav spējīgs pilnvērtīgi par mani rūpēties, jo viņš pats vēl ir bērns.
Tad dzemdības nāk kā mana nemākulība rasts kompromisu, nostādīt barjeras, izvēlēties patiešām vajadzīgo un svarīgāko, nevis aiz cieņas un bailēm izpatikt svešiem cilvēkiem. Tad šī nepaklausīgā bērna uzvedība tiešā veidā liecina par mani – maziņu, nepasargātu, kurai neļāva būt tādai, bet viņš, lūk, ko sev atļaujas!
Ja jūs šādam bērnam atvērsiet savu sirdi, iegūsiet ceļu, kas satuvinās jūs kā sniegu ar zemi, kas pavasarī kūst. Jums būs nepieciešams daudz, daudz ūdens, lai nonāktu kontaktā ar šo zemi. Jums būs jāsarpot, ka šāda zeme ir vēl sasalusi un mirusi – tā nespēj uzsūkt ūdeni.
Svētība, kuru sniedz šie bērni, atrodama dvēseles ieguldītajā darbā. Dvēseles drosmei nav robežu, bet mēs nespējam saprast, cik ļoti šis bērns spēj mūsos atvērt jauna. Šie bērni tikai šķiet vārgi, bet viņos ir daudz vairāk bērnu īpašību, nekā tajos, kas ir tā sauktie “saulainie bērni”.
Ja jūš izrādīsiet šādam bērnam mīlestību, panāksiet, ka pretī saņemsiet bezizmēra mīlestību. Mēs šādi cenšamies sasniegt paši savu iekšējo bērnu, kas gadiem ir cietis un klusībā mūsos iekšā tupis. Nevis tā bērnības un bērna daļa, kas priecājas par jautrību, spēlēm, dziesmām un visu citu, bet gan tas bērns, kurā ir rūgtums un sāpes. Mums tā vien gribas šo bērnu atgrūst, jo viņš ir ledains un bezjūtīgs, tas sniedzis jums daudz sāpes, tādēļ kādu reizi nolēmāt iztēloties, ka viņa nemaz nav.
Šie bērni ir ieradušies, lai atspoguļotu jūsu iekšējo bērnu.
Lai jūs iemīlētu viņu un sevi pilnībā, nevis tikai to saulaino, kārtīgi nopucēto, skaistiem matiem pieglausto, bet gan patieso – vārgo.