Ir tāds pasens teiciens – Tas, kurš armijā bijis, tas vairs par cirku neiesmej. To katrs, protams, var saprast dažādi, tomēr tas nenozīmē, ka karavīriem nebūtu humora izjūta, bet gan vairāk māca un stāsta par konkrētajiem notikumiem armijā. Mūsdienās pat vairs saskaitīt nevar, cik patiesībā daudz joki tiek balstīti un reālo un patieso dzīvi.
Karavīriem lielākie konkurenti šajā specifiskajā ziņā ir tieši ārsti un šoreiz stāsts ir par tieši šīs pašas sērijas pārstāvjiem. Ārsts, kurš to pastāstīja ir apzvērējis, ka tā ir patiesība, bet izklausās pēc konkrētas anektdotes. Nu tad laiks beidzot saprast, par ko iet runa.
Tas viss notika 1998. gadā, kad uz slimnīcu atveda meiteni, kurai bija 17 gadi, viņa bija lauciniece un laikam nezināja, kas ir skuveklis. Tā, kā vēders bija tik liels, tad nekas nebija redzams, kas notiek apakšā, tāpēc meitenei tika nosūtīta palīdze, kurai jānoskuj apmatojums, jo tas bija pārāk daudz.
Nu neko… Meitene uzreiz pateikusi, ka izdarīs to pati un viņai nekāda palīdzība neesot vajadzīga. Viņai tika iedots līdzi viss vajadzīgais un viņa lēnām aizdevās uz slimnīcas vannas istabu. Viņa tur bija aptuveni pusstundu, un tad sanitāre sāka nedaudz jau satraukties, tāpēc sāka klauvēties pie durvīm un prasījusi vai nevajag palīdzību. Jaunā meitene lepni atcirta, ka viņai nekāda palīdzība neesot vajadzīga.
Drīz vien pie durvīm lēnām savācās viss nodaļas personāls, jo nesaprata, kas īsti notiek un nevarēja saprast, kāpēc viņa ir tur tik ilgi. Tad atvērās durvis un visiem mutes bija vienkārši vaļā! Viņa noskuva nevis nepieciešamo vietu, bet gan matus un uzacis!