Apdzīšana
Tas ir viens no visbīstamākajiem manevriem. Ziemā arī pārgalvīgs braucējs divreiz padomās vai apdzīt priekšā braucošo, savukārt vasarā bieži vien nedomā – vienkārši dzen garām. Līdz ar to lēmumi tiek pieņemti, neizvērtējot situāciju. Autovadītājs nereti nevar precīzi noteikt, cik pretim braucošā automašīna ir tālu, ar kādu ātrumu tā brauc. Mēs arī nezinām, vai pretim braucošais nesēž telefonā un vispār redz, ka mēs apdzenam. Un tas viss notiek daudz lielākā ātrumā.
Bremzēšana
Bīstamās situācijās jābremzē ir jebkurā gadījumā, bet manevri ar stūri ir atkarīgi no situācijas. Galvenais, protams,
ir samazināt ātrumu, jo, pat tad, ja neizdosies izvairīties no šķēršļa, mēs ar to satiksimies mazākā ātrumā, un tas mūs pasargās. Savukārt ar stūri ir jāskatās pēc situācijas: ja transporta plūsma ir intensīva, uz astes sēž smagā mašīna, kura nespēj tik strauji nobremzēt, un pretī neviens nenāk – tad jāmēģina šķērsli apbraukt. Ja aizmugurē neviena nav, tad var pietikt ar bremzēšanu. Tomēr autovadītājam ir jābūt gatavam veikt manevru, jo ar bremzēšanu vien bieži vien nepietiks.
Saķere
Vēl jāatceras, ka saulē un karstumā asfalts nereti paliek mīkstāks un saķere vairāk nav tik ideāla, tāpēc bremzēšanas ceļš var palielināties. Ja sausā laikā sākas lietus, pārmaiņa ir ļoti krasa – arī tad saķere samazinās. Lietus laikā iebrauktajās risēs uz ceļiem krājas ūdens, palielinās akvaplanēšanas risks. Pērkona lietusgāžu gadījumā lietus nevis līst, bet reāli nogāž, rodas dziļas peļķes, kas var radīt problēmas arī automašīnas motoram.
Avots: lvceli.lv